Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi prasību, kuru bija iesniedzis viens no boļševistiskā režīma vadoņa Josifa Staļina mazbērniem, reaģējot uz rakstu presē, kurā viņa vectēvs tika nosaukts par "asinskāru kanibālu".
Rakstā, ko 2009.gadā publicēja Krievijas laikraksts "Novaja Gazeta" bija vērtēta boļševiku tirāna loma poļu karagūstekņu masu slepkavībā, ko Padomu Savienība pastrādāja 1940.gadā Katiņā.
Jevgēņija Džugašvili apgalvoja, ka raksta autori esot pārkāpuši viņa tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, taču tiesa norādīja, ka Staļins "neizbēgami" ir leģitīms kritikas objekts.
"Novaja Gazeta" rakstā tika atzīts, ka Staļins un citi noziedzīgā boļševiku režīma vadoņi "aptraipījuši sevi ar asinīm", dodot pavēli noslepkavot vairāk nekā 20 000 poļu karagūstekņu un intelektuālās elites pārstāvju.
Džugašvili apgalvoja, ka šis raksts esot "apmelošana", un Krievijas tiesā pieprasīja kompensāciju, taču viņa prasība tika noraidīta.
Noraidīta tika arī viņa prasība par "Novaja Gazeta" rakstu, kurā tika iztirzāta tiesas prāva.
Tad Staļina mazdēls vērsās ECT, apgalvojot, ka Krievijas tiesas neesot aizsargājušas viņa vectēvu no uzbrukumiem viņa reputācijai.
ECT atzina, ka zināmos apstākļos uzbrukumi mirušai personai var aizskart dzīvo tiesības, taču atzina, ka šajā gadījumā Krievijas iestādes atradušas veiksmīgu līdzsvaru starp žurnālistu izteiksmes brīvību un Džugašvili privātās dzīves neaizskaramību.
Tiesa norādīja, ka rakstā vērtēts "vēsturiski svarīgs notikums un ka gan pats notikums, gan tajā iesaistītās vēsturiskās figūras, piemēram, prasītāja vectēvs neizbēgamo paliek atklāts sabiedrības vērtēšanai un kritikai".
Padomju Savienības iekšlietu karaspēks 1940.gada aprīlī un maijā Katiņas mežā, Smoļenskas apkaimē, Harkovas un Kaļiņinas cietumos un citviet noslepkavoja vairāk nekā 22 000 poļu armijas un policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā.
1943.gadā parādījās pirmās ziņas par poļu militārpersonu masveida apbedījumiem Katiņas mežā.
Nacistiskā Vācija nekavējoties apsūdzēja slepkavībā boļševiku režīmu, bet PSRS vēlāk uzvēla vainu nacistiem un gandrīz pusgadsimtu apgalvoja, ka par to esot atbildīga Vācija.
Slaktiņš bija aizliegts temats gan Padomju Savienībā, gan Polijā līdz komunistiskā marionešu režīma sabrukumam 1989.gadā, kad padomju līderis Mihails Gorbačovs beidzot atzina, ka par noziegumu ir atbildīgs Staļins.
