Jailed Russian oil tycoons Mikhail Khdorkovsky (L) and Platon Lebedev (R) stand inside the bullet-proof glass defendents' cage at a Moscow court on March 31, 2009. Prosecutors were to present new charges against Lebedev and his partner Russia's former ric
Foto: AFP/Scanpix

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ceturtdien uzdeva Krievijai izmaksāt bijušajiem naftas uzņēmuma "Jukos" akcionāriem kompensāciju 1,9 miljardu eiro apmērā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ECT lēmums ir saistīts ar Maskavas izvirzītajām nodokļu pretenzijām, kas lika "Jukos" bankrotēt 2007.gadā.

Lēmums tika pieņemts jau 24.jūnijā, taču pasludināts tas tika šodien.

2011.gadā tiesa nolēma, ka daļa no nodokļu piedzīšanas procedūrām pret "Jukos" ir akcionāru pamata tiesību pārkāpums. Tiesas spriedumā teikts, ka "nesamērīgais piedzīšanas procedūru raksturs ievērojami veicināja "Jukos" likvidāciju".

Tas Krievijai ir otrais smagais trieciens "Jukos" lietā šajā nedēļā.

Hāgas arbitrāžas tiesa uzdevusi Krievijai, kompensējot atsavināto īpašumu, izmaksāt bijušajiem naftas uzņēmuma "Jukos" akcionāriem 50 miljardus dolāru, pirmdien Londonā paziņoja lielākais akciju turētājs GML.

Pastāvīgā arbitrāžas tiesa 18.jūlijā atzinusi, ka Krievija politisku mērķu vārdā piespiedusi "Jukos" bankrotēt un kompānijas īpašumus izpārdevusi valstij piederošiem uzņēmumiem.

Tiesas spriedumā Maskavai uzdots kompensācijas izmaksāt līdz 2015.gada 15.janvārim, un krievu laikraksts "Kommersant" norāda, ka spriedumā minētā summa veido 10% no visām Krievijas valūtas rezervēm.

"Jukos" bija lielākā Krievijas naftas kompānija, bet tā tika sagrauta 2003.gadā, kad Putins brīdināja Krievijas pieaugošo oligarhu slāni par aktivitātēm uz politiskās skatuves.

"Jukos" vadītājs Mihails Hodorkovskis tika atzīts par vainīgu nodokļu nemaksāšanā, un viņam nācās deviņus gadus pavadīt cietumā.

Akciju turētāji sākotnēji pieprasīja 100 miljardus dolāru, apgalvojot, ka Kremlis apzināti izputinājis kompāniju ar pārspīlētiem nodokļu piedzīšanas mēģinājumiem.

Pēc novešanas līdz maksātnespējai "Jukos" aktīvi tika pārdoti necaurskatāmās izsolēs Krievijas valsts kompānijām. "Jukos" gardākie kumosi 2004.gadā tika tobrīd mazam tirgus spēlētājam "Rosņeftj", aizsākot valsts energokompānijas ceļu uz lielākā kotētā naftas ieguvēja statusu.

Pats Hodorkovskis savas akcijas pārdeva 2005.gadā un norobežojies no pārējo akcionāru prasībām.

Krievijas Finanšu ministrija jau paziņojusi, ka Maskava apstrīdēs šķīrējtiesas lēmumu Nīderlandes tiesā.

Krievija uzstāj, ka Hāgā bāzētajai šķīrējtiesai "nav jurisdikcijas šīs lietas izskatīšanā", jo Krievija ir atteikusies ratificēt Eiropas Savienības Enerģētikas hartu.

Krievijas Finanšu ministrija paziņojusi, ka tiesas lēmums esot "politiski motivēts".

Arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Krievija izmantos visas likumīgās iespējas, lai aizstāvētu savu pozīciju.

Savukārt Krievijas enerģētikas gigants "Rosņeftj", kas pārņēma "Jukos" galvenos aktīvus, uzstāja, ka visi uzņēmuma darījumi ir likumīgi.

Hodorkovskis intervijā "Eho Moskvi" pauda apmierinājumu par tiesas lēmumu, norādot, ka tā ir pirmā reize, kad kāda tiesas instance "Jukos" lietā lēmusi objektīvi.

Ja Krievija brīvprātīgi nepiekritīs izpildīt tiesas spriedumu, to var veikt piespiedu kārtā, konfiscējot Krievijas ārvalstu aktīvus, norāda "Jukos" bijušo akcionāru advokāti.

    Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

    Tags

    Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Savienība Enerģētika Finanšu ministrija Krievija Maskava Mihails Hodorkovskis Nīderlande Sergejs Lavrovs
    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

    Comment Form