"Tā ir ļauna zīme, ka jūsu valsts, kurā pēdējos piecos gados mediju stāvoklis nemitīgi pasliktinās, šobrīd nolēmusi pieņemt ļoti ierobežojošu likumu, kam būs stindzinoša ietekme uz žurnālistu darbu, it īpaši to, kuri izmeklē korupcijas gadījumus," raksta Duve savā vēstulē Ukrainas ārlietu ministram Anatolijam Zlenko.
"Šīs likums, kas groza noteiktus patlaban spēkā esošā Ukrainas likuma aspektus, piešķirs pārāk lielu varu Ukrainas slepenajiem dienestiem, arī tiesības iegūt ziņas par žurnālistu informācijas avotiem."
Likumprojekts, kas pirms stāšanās spēkā vēl jāparaksta prezidentam Leonīdam Kučmam, atļauj Ukrainas slepenajiem dienestiem apcietināt žurnālistus, kuri savos rakstos piemin valsts noslēpumus, kaut gan nav skaidrs, kāda informācija tiek klasificēta kā valsts noslēpums.
Rietumu amatpersonas bieži paauž bažas par izteiksmes brīvību Ukrainā, kur medijus lielā mērā kontrolē valdība vai Kučmam tuvie ietekmīgie biznesmeņi.
Reportieri bieži sūdzas par ietekmēšanu, iebiedēšanu un nezināmu cilvēku uzbrukumiem. Kopš 1991.gada, kad Ukraina kļuva neatkarīga no Padomju Savienības, ir nogalināti 18 ukraiņu žurnālisti.
Kučma, kurš pirmo reizi nāca pie varas 1994.gadā, jūt, ka viņa vara mazinās kopš tā laika, kad viņš tika saistīts ar viņu kritizējoša žurnālista Georgija Gongadzes noslepkavošanu, kaut gan viņš pats šīs apsūdzības noliedz.