Ēģiptes prezidenta Mohameds Mursi sestdien paziņoja, ka Kaira sarauj diplomātiskās attiecības ar Sīriju un aicināja starptautisko sabiedrību virs Sīrijas noteikt lidojumu aizlieguma zonu, vēsta telekanāls „Al Jazeera”.
Mītiņā tūkstošiem atbalstītāju priekšā Mursi paziņoja, ka atsauc Kairas pārstāvi no Damaskas un ka dots rīkojums slēgt Sīrijas vēstniecību Ēģiptē.
Mursi pieprasīja, lai Sīriju pamet Libānas šiītu grupējuma „Hezbollah" kaujinieki, kas prezidenta Bašara al Asada spēkiem palīdz cīnīties pret nemierniekiem un mudināja starptautisko sabiedrību virs Sīrijas noteikt lidojumu aizlieguma zonu.
„Mēs iebilstam „Hezbollah" agresijai pret Sīrijas cilvēkiem. „Hezbollah" Sīrija ir jāatstāj, tie ir nopietni vārdi," paziņoja Mursi.
Jau vēstīts, ka runas par iespējamo lidojumu aizlieguma zonas noteikšanu virs Sīrijas, lai palīdzētu nemierniekiem, kas jau divus gadus cenšas gāzt prezidenta Bašara al Asada režīmu, medijos izskanējušas pēc tam, kad ASV šonedēļ paziņoja par lēmumu sniegt nemierniekiem „militāru palīdzību".
ASV paziņoja, ka Asada režīms pret nemierniekiem ir pielietojis ķīmiskos ieročus, pārkāpjot Vašingtonas novilkto „sarkano līniju".
Sestdien pret iespējamo lidojumu aizlieguma zonu virs pilsoņu kara mocītās Sīrijas iestājās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, norādot, ka tā būtu starptautisko tiesību pārkāpums. Tāpat nepārliecinoši esot ASV sniegtie pierādījumi par ķīmisko ieroču pielietošanu Sīrijā.
ASV paziņojums nāca klajā laikā, kad arvien pieaug bažas, ka Asada spēki ar Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" un Irānas palīdzību varētu nemierniekus sakaut. Pagājušajā nedēļā valdība nemierniekiem atkaroja stratēģiski svarīgo Kusairas pilsētu, bet nākamais režīma spēku mērķis varētu būt ziemeļu pilsēta Alepo.
Trešdien apturēt Asada spēkus pirms tie ir ieņēmuši Alepo, aicināja Francija.
2011. gada pavasarī Sīrijā sākusies tautas sacelšanās pret valdošo iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vismaz 93 000 cilvēku. Vairāk nekā pusotrs miljons ir devušies bēgļu gaitās uz ārvalstīm, vēl aptuveni 4,2 miljoni meklē patvērumu valsts iekšienē.
Nemiernieku kustības "mugurkauls" ir valstī vairumā esošie sunnītu musulmaņi, kamēr Asadu atbalsta galvenokārt šiītu musulmaņu atzara - alavītu pārstāvji un citas minoritātes. Valdības spēki var paļauties uz Krievijas un Irānasatbalstu.
Konfliktā arvien vairāk pieaug reliģiskā un etniskā vardarbība dažādo grupu vidū. Rietumvalstis, kura vēlās Asada režīma krišanu, ir noraizējušās par radikālo islāmistu pieaugošo lomu Sīrijas konfliktā, kas tikai padziļina reliģiskās nesaskaņas reģionā. Diplomātiskie risinājumi krīzes pārvarēšanai līdz šim nav devuši rezultātus.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna.
