"Hamas", kas kontrolē Gazas joslu, nosodījusi Ēģiptes tiesas lēmumu, norādot, ka tas kalpo Izraēlas politikai.
Ēģiptes amatpersonas tur aizdomās "Hamas" par sadarbību ar Ēģiptes gāzto prezidentu Muhamedu Mursi un viņa pārstāvēto islāmistu Musulmaņu brālību, lai īstenotu teroraktus Ēģiptē.
Prāvā, kurā Mursi tiek tiesāts par izlaušanos no cietuma 2011.gadā, kad sacelšanās laikā pret Hosni Mubaraku no ieslodzījuma vietas izbēga ieslodzīti islāmisti, apsūdzēti arī vairāki "Hamas" kaujinieki.
Pret Mursi ierosinātas vairākas lietas, tostarp arī par spiegošanu un sadarbību ar ārvalstu spēkiem, tostarp "Hamas" un Irānu, ar mērķi destabilizēt situāciju Ēģiptē.
Mursi prezidentūras laikā attiecības starp Kairu un "Hamas" uzplauka, tomēr kopš pagājušā gada jūlija, kad Mursi tika gāzts armijas apvērsuma ceļā, attiecības pasliktinājušās.
Kairas jaunās varasiestādes saniknoja "Hamas" atklāti paustā kritika par Musulmaņu brālības izsludināšanu ārpus likuma.
Pēc Mursi gāšanas Ēģiptes jaunās varasiestādes vērsās pret Musulmaņu brālību un lielākā daļa no 1400 cilvēkiem, kas gāja bojā ielu sadursmēs, bija Mursi atbalstītāji, liecina organizācijas "Amnesty International" publiskotie dati.
Augsta ranga "Hamas" amatpersona Basems Naims ziņu aģentūrai AFP norādīja, ka Ēģiptes tiesas lēmums ir "mēģinājums ielenkt pretošanās kustību un kalpo Izraēlas okupācijai".
Ēģiptes karavīri ir iznīcinājuši simtiem kontrabandas tuneļu, kas bija ierīkoti zem Gazas robežas un tika izmantoti, lai piegādātu palestīniešu anklāvam degvielu un celtniecības materiālus, kuru legālu ievešanu ierobežo Izraēla.
"Hamas" noliedz Ēģiptes amatpersonu pārmetumus, ka kustība iesaistīta cīņās Sīnāja pussalā, kur kopš jūlija pieaudzis kaujinieku uzbrukumu skaits drošības spēkiem.