Desmitiem tūkstoši demonstrantu otrdien ielenca Ēģiptes prezidenta pili Kairā pēc tam, kad īpašo uzdevumu policijai neizdevās viņus apturēt, lietojot asaru gāzi.
Demonstranti protestē pret konstitūcijas projektu, 15.decembrī paredzētu tautas nobalsošanu par to un prezidenta Mohammeda Mursi 22.novembrī izdoto konstitucionālo dekrētu, kas paplašina prezidenta pilnvaras un pasargā ikvienu viņa lēmumu no pārsūdzēšanas tiesā.
Protestētāji pārgrieza dzeloņstiepļu nožogojumu dažu simtu metru attālumā no prezidenta pils. Policija šāva uz viņiem asaru gāzi, bet vēlāk atkāpās un ļāva demonstrantiem nokļūt līdz pils sienām.
Mursi palīgs paziņoja, ka prezidenta pilī nav. Drošības spēku amatpersona sacīja, ka "republikas prezidents atstājis Itihadijas pili saskaņā ar grafiku pēc oficiālām sanāksmēm".
Ēģiptes ziņu tīkls "Rassd" ievietoja internetā videoierakstu, kurā redzams, kā autokolonna atstāj pili caur īpašo uzdevumu policijas kordonu, demonstrantiem saucot "gļēvulis" un "dodies prom".
Tahrira laukumā, kur bija sapulcējušies citi protestētāji, opozīcijas grupējumu alianses "Nacionālās glābšanas fronte" oficiāls pārstāvis izsludināja sēdstreiku pie prezidenta pils un aicināja uz līdzīgām akcijām visā valstī.
Daļa demonstrantu trešdienas naktī uzslēja teltis pie prezidenta pils sienām, kuras ir noklātas ar grafiti, kas ir vērsti pret Mursi.
Minjas provincē valsts vidienē notika sadursmes starp Mursi pretiniekiem un atbalstītājiem pie viņa Brīvības un taisnīguma partijas mītnes. Policija raidīja pūlī asaru gāzi pēc tam, kad Mursi pretinieki norāva viņa portretu, izprovocējot sadursmes ar viņa piekritējiem.
Pret Mursi vērsti protesti izcēlās arī Aleksandrijas pilsētā un Sohagas provincē.
Ēģiptes neatkarīgie un opozīcijas laikraksti otrdien neiznāca, tādā veidā protestējot pret preses brīvības trūkumu jaunās valsts konstitūcijas projektā, par kuru 15.decembrī gaidāma tautas nobalsošana. Ar valdību saistītie laikraksti otrdien Ēģiptē iznāca ierastajā režīmā.
Saskaņā ar vairāku laikrakstu ziņām privātie televīzijas kanāli ir paziņojuši, ka trešdien pievienosies protestam un neraidīs.
Mursi konstitucionālais dekrēts ir izraisījis plašas politiskās un ideoloģiskās nesaskaņas valstī. Šis dekrēts arī liedz tiesai atcelt konstitucionālo asambleju, kas izstrādā jaunā valsts pamatlikuma projektu un kurā dominē islāmistu pārstāvji.
Tāpat dekrēts izraisījis plašus tiesnešu protestus un streikus.
Ēģiptes jaunās konstitūcijas 234 pantu steidzīgā pieņemšana ir vairojusi saspīlējumu valstī, jo tiek uzskatīts, ka konstitūcijas projektā paredzēta ierobežota vārda, reliģijas un cilvēktiesību brīvība. Kritiķi norādījuši, ka jaunās konstitūcijas projekts neaizsargā pamattiesības un pieļauj striktu islāma likuma interpretāciju. Jaunās konstitūcijas projekts rada bažas par citu reliģiju, izņemot islāma, kristietības un jūdaisma, ierobežošanu.
Jaunā konstitūcija aizvietos pēc Hosnī Mubaraka gāšanas pērn atcelto valsts pamatlikumu.
Pēc jaunās konstitūcijas stāšanās spēkā notiks arī parlamenta vēlēšanas. Mursi norādījis, ka plašus protestus izraisījušā dekrēta pilnvaras beigsies, tiklīdz spēkā stāsies jaunā konstitūcija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
