Foto: AP/Scanpix

Trešdien rit pēdējās stundas armijas izvirzītā ultimāta termiņam, līdz kura beigām, Ēģiptes prezidentam Mohamedamm Mursi ir jāatrisina politiskā krīze. Pretējā gadījumā armija sola iejaukties.

Militārie komandieri, kas vēlas atjaunot kārtību valstī, kuru pārņēmuši ar Mursi politiku neapmierināto protesti un pretēju pušu sadursmes, trešdien ir laiduši klajā paziņojumu ar nosaukumu "Pēdējās stundas", kurā aicina uz cīņu un apliecina, ka armija ir gatava liet asinis cīņā pret "teroristiem un muļķiem", kas apdraud Ēģipti, vēsta aģentūra "Reuters".

Armijas ultimāta beigu termiņš ir 16:30 pēc vietējā laika (17:30 pēc Latvijas laika). Militārie avoti aģentūrai "Reuters" iepriekš atklāja, ka armija ir sagatavojusi plānu pēc 17:00 apturēt konstitūciju. Ēģiptes laikraksts "Al Ahram" trešdien ziņo, ka prezidents vai nu atkāpsies, vai tiks gāzts.

Mursi, kurš armijas ultimātu ir noraidījis, sola, ka aizstāvēs demokrātiju un savu leģitīmi iegūto amatu, nežēlojot pat savu dzīvību.

Opozīcijas līderi, kuri pieprasa Mursi atkāpšanos un kopš ultimāta izvirzīšanas ir atteikušies iesaistīties sarunās ar prezidentu, nekavējoties nosodīja prezidenta paziņojumu, saucot to par "pilsoņu kara deklarāciju".

Tikmēr, pieaugot spriedzei un sadursmēs bojāgājušo skaitam, politiskās organizācijas "Musulmaņu brālības" pārstāvis trešdien paziņoja, ka valstī briest militārs apvērsums, bet brālības biedri ir gatavi prezidentu aizsargāt kā dzīvie vairogi, vēsta telekanāls "Al Jazeera".

Jau vēstīts, ka ar Mursi valdības darbu neapmierināti demonstranti svētdien Kairā pulcējās uz plašāko demonstrāciju kopš 2011. gada tautas sacelšanās, kuras laikā tika gāzts ilggadējais prezidents Hosni Mubaraks.

Opozīcija pieprasa Mursi nekavējoties atkāpties no amata, tikmēr valstī notiek vardarbīgas prezidenta atbalstītāju un pretinieku sadursmes, kurās gājuši bojā vairāki cilvēki. Vismaz 16 cilvēki gājuši bojā naktī uz trešdienu Kairā.

Kopš nemieru sākšanās no amata ir atkāpušies vairāki valdības ministri, bet pirmdien ultimātu Mursi - izpildīt demonstrantu prasības un atrisināt politisko krīzi – izvirzīja armija. Mursi šo ultimātu noraidīja.

ASV skolotais islāmists Mursi par Ēģiptes prezidentu ievēlēts 2012. gada jūnijā - pirmajās brīvajās vēlēšanās pēc ilggadējā valsts vadītāja Hosni Mubaraka ēras. Kritiķi norāda, ka Mursi gada prezidēšanas laikā ir palicis ļoti autoritatīvs.

Jaunajam prezidentam nav izdevies atjaunot valsts ekonomiku, kas sabrukusi 2011. gada tautas sacelšanās pret Mubaraku laikā, kas aizbiedēja no Ēģiptes ārvalstu tūristus, norāda CNN. Tas ir sagādājis vilšanos daudziem viņa atbalstītājiem no Ēģiptes nabadzīgajiem iedzīvotājiem un vidusšķiras.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!