Foto: EPA/Scanpix/LETA
Ceturtdien daudzviet Francijā, Anglijā, Beniluksa valstīs un Vācijā gaidāma augstākā gaisa temperatūra kopš mērījumu sākuma 18.-19. gadsimtā, brīdina sinoptiķi. Beļģijā un Vācijā jau trešdien pārspēti līdzšinējie absolūtie karstuma rekordi, ziņoja abu valstu meteorologi.

Lielbritānijas meteoroloģijas dienests prognozē 60% varbūtību, ka vietām Anglijas dienvidos un austrumos termometra stabiņš pēcpusdienā pakāpsies līdz +39 grādiem, pārspējot Apvienotās Karalistes absolūto karstuma rekordu - 2003. gadā reģistrētos +38,5 grādus.

Beļģijā prognozēta svelme līdz +41 grādam, lai gan līdz šai vasarai Beļģijā ne reizi nebija reģistrēta par +39 grādiem augstāka gaisa temperatūra. Arī Nīderlandē un Vācijā ir liela iespēja otro dienu pēc kārtas pārspēt valsts absolūto karstuma rekordu. Rekords gaidāms arī Luksemburgā.

Francijas ziemeļu daļā pirmo reizi novērojumu vēsturē gaisa temperatūra ceturtdien sasniegs +42 vai pat +43 grādus. Visas prognozes liecina, ka arī galvaspilsētā Parīzē tiks pārspēts absolūtais maksimālās gaisa temperatūras rekords, kas pagaidām ir +40,4 grādi 1947. gadā.

Nedēļas nogalē jauns nacionālais karstuma rekords iespējams arī Norvēģijā.

Daļā Francijas jau kopš pirmdienas, 22. jūlija, valda 40 grādu svelme. Daudzās novērojumu stacijās valsts centrālajā un ziemeļu daļā ir labots absolūtais karstuma rekords. Vēl lielāka svelme bija 28. jūnijā Francijas dienvidos, kur, gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz +46 grādiem, tika pārspēts visas valsts rekords.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Trešdien, 24. jūlijā, nacionālais karstuma rekords tika pārspēts arī Nīderlandē, Beļģijā un Vācijā. Maksimālā gaisa temperatūra sasniedza attiecīgi +39,3, +39,9 un +40,5 grādus.

"Jauns temperatūras rekords Vācijā! 40,5 grādi pēc Celsija, iepriekšējais 40,3 grādu rekords šodien tika pārspēts Geilenkirhenē [valsts rietumos]!" tviterī paziņoja Vācijas Meteoroloģiskais dienests.

Beļģijā jaunais gaisa temperatūras rekords bija 39,9 grādi pēc Celsija, kas tika reģistrēts Kleinebrogelas militārajā bāzē pie Nīderlandes robežas, apmēram 100 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Briseles, informēja Karaliskā meteoroloģiskā institūta galvenais sinoptiķis Dāvids Dehenauvs. Šis skaitlis pārsniedza iepriekš nolasītos 38,8 grādus pēc Celsija, par ko Dehenauvs bija ziņojis dažas stundas pirms tam.

Sinoptiķis tviterī paziņoja, ka šī ir augstākā gaisa temperatūra Beļģijā, kopš 1833.gadā valstī sāka reģistrēt gaisa temperatūras rādījumus, un brīdināja, ka ceturtdien ir gaidāms vēl lielāks karstums.

Iepriekšējais gaisa temperatūras rekords Beļģijā bija 38,8 grādi pēc Celsija, kas tika reģistrēts 1947.gada 27.jūnijā Briseles reģionā. 1980.gadā pēc jaunas precīzākas aparatūras uzstādīšanas institūta observatorijā Briseles Iklas rajonā šis rekords tomēr tika precizēts, samazinot to līdz 36,6 grādiem.

Foto: F64

Eiropā pastiprinoties karstumam, samazinājusies ozona koncentrācija stratosfērā, tādēļ ultravioletais starojums Latvijā šonedēļ no jauna pakāpies līdz gada augstākajam līmenim, lai gan parasti jūlija otrajā pusē tas kļūst vājāks.

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem trešdien Rucavā ultravioletās radiācijas indekss pakāpās līdz 6,8 punktiem. Tikpat augsts tas bija šā gada 14. un 19.jūnijā.

Prognozes liecina, ka no sestdienas līdz pirmdienai - mēneša karstākajās dienās - ultravioletais starojums varētu pakāpties vēl nedaudz augstāk. Tas tomēr atpaliks no iepriekšējos gados reģistrētā maksimuma. 2017. un 2016. gadā laikā ap saulgriežiem ultravioletās radiācijas indekss Rucavā paaugstinājās attiecīgi līdz 8,3 un 8,4 punktiem.

No saules īpaši jāizvairās dienas vidū - no plkst.12 līdz 15. Bez aizsargkrēma vēlams sauļoties tikai no rīta vai pievakarē. Lielā karstumā mediķi neiesaka sauļoties, jo pastāv risks dabūt ne tikai saules, bet arī karstuma dūrienu. Ūdens temperatūra jūrā Latvijas piekrastē ir vidēji +16..+20 grādi. Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +18..+22 grādi.

Gan karstums jūnijā, gan šomēnes saistīts ar svelmaina gaisa ienākšanu no Āfrikas. Spāniju tas sasniedz visai bieži, tādēļ tur šonedēļ nav apdraudēts absolūtais karstuma rekords, savukārt līdz Anglijai, Nīderlandei un Skandināvijai Āfrikas svelme nokļūst reti.

Globālā sasilšana karstuma viļņus padara intensīvākus, kā arī palielina to atkārtošanās biežumu, skaidro meteorologi. Tiek prognozēts, ka pašreizējais karstuma vilnis Eiropas rietumos ilgs vismaz līdz piektdienas vakaram.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!