ASV cenšas iegūt savu partneru atbalstu plānam izveidot pretraķešu vairogu, taču daudzi Eiropā, kur paredzēts izvietot daļu tīkla, joprojām izturas pret to skeptiski, norāda aizsardzības analītiķi.
Vašingtona cer izvietot aptuveni desmit "pārtvērējraķetes" Centrāleiropā, iespējams, Polijā vai Čehijā, lai novērstu potenciālos uzbrukumus ar ballistiskajām raķetēm no tādām valstīm, kā Irāna.

Irāna, kurai izveidojies dziļš konflikts ar Rietumiem par tās kodolprogrammu, aprīlī paziņoja, ka tā izmēģinājusi jaunas paaudzes vidēja darbības rādiusa raķeti, kas aprīkota ar vairākiem kaujas lādiņiem un tehnoloģiju, kura ļauj izvairīties no radiolokatoriem.

Pentagons norāda, ka nekāds lēmums vēl nav pieņemts par to, kur vecajā kontinentā varētu tikt izvietota pretraķešu aizsardzības sistēma.

"Mēs sagaidām, ka turpmākajās nedēļās un mēnešos šīs konsultācijas turpināsies ar valstīm, kuras paudušas ieinteresētību," pirmdien žurnālistiem teica Pentagona pārstāvis Braiens Vitmens.

Daži speciālisti apgalvo, ka plāni saskārušies ar dažādiem viedokļiem Atlantijas okeāna abās pusēs par to, kas ir draudi.

"Ir atšķirības uztverē. Amerika cer uz aizsardzību pret stratēģiskajām raķetēm no tādām vietām kā Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna. Eiropa neuzskata, ka tie būtu draudi," teica Londonā bāzētā Starptautisko stratēģisko pētījumu institūta pārstāvis Endrū Bruks. "Eiropieši neuzķeras uz šo fantāziju, kuras pirmsākumi meklējami bijušā prezidenta Ronalda Reigana 80.gadu "zvaigžņu karu" plānos," viņš teica.

NATO galvenajā mītnē amatpersonas atteicās publiski komentēt ASV plānus. "ASV pieņēma politisku lēmumu turpināt pretraķešu aizsardzības sistēmas izvietošanu pirms vairākiem gadiem, bet Eiropā šādas diskusijas vēl nav bijis," teica kāds avots NATO.

Šādas debates vēl nav notikušas, bet 26 NATO dalībvalstīm ir iesniegta 10 000 lappušu gara pretraķešu aizsardzības vairoga projekta izpēte un iespējamie scenāriji, kuros tas varētu tikt izmantots. To 2002.gadā Prāgā pasūtīja NATO līderi, un tā teksts vēl nav apspriests politiskā līmenī, bet ASV mudina savus sabiedrotos apspriest šo tematu nākamajā alianses galotņu apspriedē, kas novembrī paredzēta Rīgā.

Viens aspekts tajā ir pilnīgi skaidrs. "Tāla darbības rādiusa raķešu uzbrukuma draudi NATO teritorijai kļūst aizvien lielāki un ir pienācis laiks izskatīt iespējas un līdzekļus pretoties šiem draudiem Eiropā," teica NATO Nacionālā bruņojuma direktoru konferences vadītājs Māršals Bilingslijs, paziņojot, ka pārskats ir pabeigts.

Tomēr Eiropa negatavojas rīkoties pārsteidzīgi. "Eiropa gandrīz kategoriski atsakās pieņemt lēmumu steidzamā kārtā," sacīja Briseles Karaliskā starptautisko attiecību institūta pārstāvis Riks Kolsets. "Politiski eiropieši saprot, ka pastāv potenciāli draudi no Irānas, taču viņi neuzskata, ka tie īstenosies tuvākajā laikā," viņš teica, piebilstot, ka "steidzamības sajūta Eiropā ir daudz mazāka nekā ASV".

Otrs - turklāt liels - šķērslis ASV plānu pieņemšanai ir neskaidrība par to, vai šis pretraķešu vairogs vispār darbosies.

"Mums, eiropiešiem, prasa, lai mēs ieguldām milzu līdzekļus programmā, par kuru pat ASV netic, ka tā ir gatava," teica Kolsets.

"Tas nedarbojas," par pretraķešu vairoga plānu teica Bruks. "Mums jākoncentrējas uz draudiem, kuri tiešām ir svarīgi, un patlaban ir svarīgi aizsargāt dislocējamos karavīrus nevis Berlīni pret kādiem iedomātiem draudiem. Vācijas, Francijas un Lielbritānijas politiķi neuzskata, ka Phenjana tuvākajā laikā gatavotos kaut ko izšaut uz kādu Eiropas galvaspilsētu," viņš teica.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!