Foto: EPA/Scanpix/LETA

"Eiropas līderi nedrīkst atteikties no centieniem konstruēt autonomu bloku, kurš ir spējīgs pretoties Ķīnai un ASV", savu viedokli britu medijam "The Guardian" pauž Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Francijas prezidents apgalvo, ka "ASV respektētu Eiropu tikai tad, ja tā paustu brīvu nostāju pret savu drošību, tehnoloģijām un valūtu". Viņš arī uzsver, ka "ASV vērtības un intereses nav gluži tādas pašas kādas tās ir Eiropai un nav pareizi, ka Eiropas nostāja starptautiskajā politikā ir atkarīga no ASV vai spiesta aiz tās slēpties".

"Varas maiņa ASV ir iespēja miermīlīgā veidā īstenot to, kas sabiedrotajiem ir jāsaprot savā starpā – turpināt stiprināt savu neatkarību, tāpat kā to dara ASV un Ķīna", savus uzskatus pauž Makrons. Viņš arī apgalvo, ka "Vācijas kanclere Angela Merkele pretojās tiem Vācijas politiķiem, kuri Eiropas autonomijas meklējumus ir nodēvējuši par ilūziju, apgalvojot, ka šāds skatījums ir "vēsturisks pārpratums"".

Makrons uzsver, ka "Eiropai ir svarīgi atrast savu ceļu, kā pašai lemt par savu nākotni, spēt paļauties uz sevi nevis citiem gan tehnoloģiju, gan veselības, gan ģeopolitikas jomās". Prezidents, kurš agrāk izteicies, ka "NATO ir lemt nespējīga organizācija", apgalvo, ka "Eiropai ir daudz nepārdomātu ideju". "Mēs esam aizmirsuši lemt patstāvīgi, jo uzskatījām, ka mūsu ģeopolitiskās attiecības veidojas caur NATO skatpunktu".

Iestājoties par starptautiskās sadarbības pārveidošanu, viņš norādīja, ka "pašreizējais daudzpusējais ietvars ir bloķēts". "ANO Drošības padome šodien vairs neveido noderīgus risinājumus. Mums visiem ir jāuzņemas atbildība gadījumos, kad dažas iestādes, piemēram, Pasaules Veselības organizācija, kļūst par sava veida ķīlniekiem daudzpusējās krīzēs, " sacīja Makrons.

Pēc Makrona domām, šīs sadarbības krīzes pamatā ir konfliktējošās vērtības, tajā skaitā neokonservatīvisms un iejaukšanās neaizskaramo cilvēktiesību principā.

Emanuels Makrons brīdina, ka "sociālie mediji ir kļuvuši par instrumentu jebkāda veida ekspertīzes noraidīšanai, vai tā būtu politiska, akadēmiska vai zinātniska". "Mēs neesam izveidojuši nekādu politisko sistēmu šajā jomā. Virtuālā pasaule ietekmē mūsu šodienas izvēles un, tajā pašā laikā, transformē mūsu politisko dzīvi, kas nozīmē arī demokrātijas un mūsu dzīves sagraušanu kopumā," norādīja prezidents.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!