'Eiropas diena': Borela izgāšanās pie Lavrova un ko darīt ar Krieviju?
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Podkāstā "Eiropas diena" pievērsīsimies Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās Žozepa Borela vizītei Maskavā, kas laikā, kad tiek nosodīta tur notiekošo protestu apspiešana un opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija apcietināšana, izvērtās teju skandālā un izsaukusi kritikas vētru, tostarp nosaukta par "dāvanu Maskavai" un novedusi pie aicinājumiem Borelam atkāpties no amata.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Borela vizīte Maskavā, protams, nav atraujama no kopējās Eiropas Savienības politiku attiecībā uz Krieviju, bet tikai rada jautājumus par savienības ārpolitikas stratēģiju, ietekmi un ko galu galā mēs vēlamies panākt. Par šiem jautājumiem sarunājāmies ar Eiropas Parlamenta deputāti un Ārlietu komitejas locekli Sandru Kalnieti.

Borela divu dienu vizīte Maskavā notika trauksmainā laikā, kad Rietumu un Krievijas attiecības ietekmē Kremļa vēršanās pret iepriekš ar kaujas vielu "Novičok" indēto opozīcijas politiķi Alekseju Navaļniju, ieslogot viņu cietumā, kā arī miermīlīgo protestu apspiešanu. Lai gan sākotnēji tika minēts, ka Borrels Maskavā varētu tikties ar Navaļniju, nekas tāds nenotika. Turpretim vizīte izpelnījās plašu kritiku kā dāvana Maskavas propagandistiem un nonākot līdz pat aicinājumiem Borelam atkāpties no amata.

Tā bija pirmā augsta ranga Eiropas Savienības vēstnieka vizīte Krievijā kopš 2017. gada. Tai, Borela ieskatā, vajadzēja kļūt par dialoga iespēju, rokas pasniegšanu Maskavai, taču ir noticis tieši pretējais.

Borela vizītes dienā Krievija izraidīja Vācijas, Polijas un Zviedrijas diplomātus, bet kopīgās preses konferences laikā pieredzējušais Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosauca Eiropas Savienību par neuzticamu partneri un kritizēja arī Latviju, taču Borels nav spējis pienācīgi atbildēt.

Pēc vizītes un plašās kritikas Borels atzina, ka Krievija ir noraidījusi konstruktīvu dialogu un ir jāizskata jaunu sankciju iespējamība. Savukāt Lavrovs pagājušajā piektdienā paziņoja, ka Maskava ir gatava saraut attiecības ar Eiropas Savienību.

Borela vizīte Maskavā nav izolēts notikums, bet ir skatāms plašākā Eiropas Savienības ārpolitikas kontekstā un stratēģijā attiecībās ar Krieviju. Un stratēģija ir lieta, ko nenosaka viens Borels, tajā ir gan Eiropas parlamenta, gan dalībvalstu loma.

Lai gan katrai dalībvalstij var būt savas intereses, tomēr ir nepieciešama un pastāv vienota Eiropas Savienības ārpolitika, jo pat tādas valstis kā Francija un Vācija apzinās, ka atsevišķi bez Eiropas savienības ir sīki spēlētāji pasaules arēnā, skaidro Sandra Kalniete. Tāpēc nemitīgi notiek balansēšana starp kopējo ārpolitiku un konkrētām dalībvalstīm ļoti svarīgiem apsvērumiem.

Iknedēļas podkāsts "Eiropas diena" top sadarbībā ar Eiropas Parlamentu. Klausieties podkāstu "Eiropas diena" šeit.

DELFI redakcijas veidotos podkāstus vari klausīties arī "Podbean", "Spotify", "Apple Podcasts" un "Google Podcasts".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Podkāsts Eiropas Diena Eiropas Savienība Krievija Sandra Kalniete
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form