Vatikānā un Andorā valdnieki tiek iecelti vai ievēlēti, bet tikmēr pārējās desmit monarhijās pavalstnieki ar interesi gaida savu augstdzimušo pārstāvju mazuļus, kuri reiz turpinās savu dzimtu misiju. Ne visi gan reiz patiešām kļūs par valsts galvenajām personām, jo šis tituls parasti pienākas valdnieka vai valdnieces pirmdzimtajiem.
Tajā pašā laikā visai droši var apgalvot, ka viņu dzīves ir materiāli nodrošinātas, ko nosaka gan viņu no valsts saņemtās algas par karalisko pienākumu pildīšanu, gan procenti no bankās glabātajām dzimtu bagātībām un nereti arī savu vecāku un vecvecāku izveidotie uzņēmumi.
Portāls "Delfi" iepazīstina ar desmit Eiropas monarhiju jaunākajiem pārstāvjiem:
Beļģija ir karaliste jau kopš tās dibināšanas brīža 1831. gada 21. jūlijā, kad tā ieguva neatkarību no Nīderlandes. Formāli tās valdnieks, pašreizējais karalis Alberts II, ir nevis Beļģijas karalis, bet beļģu karalis, tādējādi pat juridiski norādot savu tuvību tautai. Pēdējoreiz referendums par monarhijas saglabāšanu notika 1950. gadā, kad par to iestājās 57,68% Beļģijas iedzīvotāju.
Karalim Albertam II ir trīs pieauguši bērni un 11 mazbērni. Jaunākā mazmeita Viņas Karaliskā Augstība Beļģijas princese Eleonora (attēlā augšā) ir tikai četrus gadus veca. Par viņas krustvecākiem piekrituši kļūt Zviedrijas kroņprincese Viktorija, Beļģijas princese Klāra un Ziemeļreinas-Vestfālenes grāfs Sebastjans.
Tikmēr par nākamo valdnieku pēc Alberta II visticamāk kļūs viņas tētis princis Filips (attēlā), bet pēc viņa - Eleonoras vecākā māsa princese Elizabete.
Dānijas monarhijas vēsture iesniedzas visai senā pagātnē, vēl pirms 10. gadsimta. Patreizējā valsts galva ir Margrēte II, bet monarhiju sabiedrībā atbalsta aptuveni 80% valsts iedzīvotāju. Dānijas monarhiem ir arī reta privilēģija līdz mūsdienām vismaz formāli pārvaldīt visai lielas valsts aizjūras teritorijas, piemēram Farēru jeb Fēru salas un Grenlandi.
Karalienei un viņas vīram Anrī de Labordam de Monpesatu ir divi bērni un astoņi mazbērni. Jaunākais no tiem piedzimis viņu dēlam Dānijas princim Joahimam Holgeram Valdemāram Kristianam. Šā gada 24. janvārī pasauli pirmo reizi ieraudzīja Viņas Augstība Dānijas princese Atēna Margrēte Fransīze Marija (attēlā augšā).
Viņa ir prinča Joahima vienīgā meita un otrais bērns no viņa otrās laulības. Vārds mazajai princesei savukārt dots par godu viņas abām vecmātēm un mammai.
Uz troni gan Atēna visdrīzāk nepretendē, jo to sākotnēji mantos viņas tēta brālis Frederiks, bet pēc viņa kāds no viņas četriem brālēniem vai māsīcām.
Luksemburga bijusi neatkarīga lielhercogiste jau kopš 1915. gada 9. jūnija. Jautājums par tās monarhijas saglabāšanu tika lemts vēl 1919. gadā, kad to referendumā atbalstīja 80.34% valsts iedzīvotāju. Patlaban valsts valdnieks ir Lielhercogs Anrī.
Viņam ir pieci bērni, no kuriem vienīgi princim Luijam ir divi pēcnācēji. Tā kā viņam ar savu iecerēto Tesiju Antoniju pirmais no tiem piedzima vēl pirms pāra kāzām, tad viņš atteicās no savām un savu bērnu tiesībām mantot troni. Līdz ar to augstdzimušās ģimenes jaunākā atvase, 2007. gada 21. septembrī dzimusī Karaliskā Augstība princis Noā nevar kļūt par valsts nākamo valdnieku.
Visticamāk pēc Anrī par pasaules vienīgās lielhercogistes vadītāju kļūs kroņprincis Gijoms (attēlā šā gada 20. novembrī savās kāzās) . Viņam gan bērnu pagaidām nav.
Nīderlandei ir sava monarhu dinastija kopš tās kļūšanas par Holandes Karalisti 1806. gadā. To gan drīz Napoleons pakļāva, bet jau 1815. gadā tika dibināta Apvienotā Nīderlandes Karaliste, kas pēc Beļģijas atdalīšanās kļuva vienkārši par Nīderlandes karalisti. Monarhijas statusa saglabāšanu regulārās aptaujās atbalsta aptuveni 70 līdz 80% valsts iedzīvotāju. Patlaban valsti vada Viņas Karaliskā Augstība karaliene Beatrikse.
Beatriksei (attēlā apakšā) ir trīs bērni un astoņi mazbērni, no kuriem jaunākais pasaulē nāca 2007. gada 10. aprīlī. Viņas Karaliskajai Augstībai princesei Ariannai Vilhelmīnei Maksimai Inesei tāpat kā abām viņas vecākajām māsām princesei Amālijai un princesei Aleksijai (visas trīs attēlā augšā) pirmais vārds sākas ar "a", bet ārējie vārdi doti par godu radiniecēm.
Savā pirmajā dzimšanas gadā Arianna nonāca slimnīcā kādas plaušu slimības dēļ. Lai gan tā bija īslaicīga, karaliskā ģimene no visas pasaules, bet lielākoties saviem pavalstniekiem, saņēma aptuveni 30 000 laba vēlējuma vēstules.
Norvēģija pirmoreiz par karaļvalsti kļuva 872. gadā pēc tās apvienošanas, un Norvēģijas karaļa postenis tika saglabāts arī vēlākos gados. Tostarp vairākkārt Norvēģijas karalis tika iecelts vai ievēlēts. Pēdējoreiz tas notika 1905. gadā. Par monarhijas saglabāšanu joprojām iestājas aptuveni 80% valsts iedzīvotāju. Patreizējais karalis ir Haralds V.
Viņam ir divi bērni - princese Marta Luīze un kroņprincis Hākons, kā arī pieci mazbērni. No tiem jaunākā ir princese Emma Tallula Bēna (attēlā augšā), kas mājas dzemdībās piedzima 2008. gada 29. septembrī.
Viņa ir septītā rindā uz troni pēc savas mātes brāļa Hākona (attēlā), viņa abiem bērniem, savas mammas un abām vecākajām māsām.
Spānija par vienotu karalisti kļuva 1516. gada janvārī, kad tās apvienošanu pabeidza valdnieks Kārlis I. Monarhu valdīšana gan vairākkārt pārtraukta, uz īsākiem un garākiem periodiem izveidojoties Spānijas "pirmajai" un "otrajai" republikai, kā arī ģenerāļa Franko militārajai diktatūrai. Esošo monarhiju 1975. gadā pēc diktatora Franko nāves atjaunoja Huans Karloss I, kurš ir arī patreizējais valsts vadītājs.
Viņam ir trīs bērni un astoņi mazbērni, no kuriem jaunākā ir Viņas Karaliskā Augstība Infanta Sofija. Par viņas piedzimšanu 2007. gada 29. aprīlī karaliskā ģimene pasaulei paziņoja, presei nosūtot SMS.
Arī Sofijai visticamāk tiešie monarha pienākumi nekad nebūs jāveic, jo pēc Huana Karlosa troni ieņems viņas dēls Filips, bet nākamā rindā ir viņas divus gadus vecākā māsa Leonora.
Zviedrijā, līdzīgi kā Dānijā un Norvēģijā, karaļi ir valdījuši vēl pirms 10. gadsimta, turklāt tās karalistes statuss nekad nav ticis pārtraukts. Pašreizējā karaliskā ģimene Zviedrijā valda kopš 1818. gada. Patlaban lielu sabiedrības atbalstu bauda Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs un viņa sieva karaliene Silvija.
Pārim ir trīs bērni, no kuriem tikai Zviedrijas kroņprincese Viktorija viņiem ir dāvājusi meitu. Šā gada 23. februārī viņa laida pasaulē Zviedrijas princesi Estellu Silviju Evu Mariju (attēlā ar mammu un vecotēvu karali Kārli XVI Gustavu).
Jaunā princese jau nākamajā dienā pēc savas dzimšanas kļuva par Ēsterjetlandes hercogieni un ir uzskatāma par visticamāko kroņa mantotāju pēc Kārļa XVI Gustava un savas mammas.
Lielbritānijas karaļnama vēstures aizsākums var tikt meklēts gan Anglijas Karalistes izveidē 871. gadā, gan Skotijas Karalistes izveidē 843. gadā, gan to abu apvienošanā 1603. gadā. Monarhijas pastāvēšana vairākkārt pārtraukta 17. gadsimtā, taču pēcāk pastāvējusi bez lielām pārmaiņām. Aristokrātiskā ģimene bauda lielu tautas uzticību, tikai aptuveni 18% vēloties izveidot republiku. Pašreizējā valsts galva ir karaliene Elizabete II.
Lielbritānijas monarhs formāli tiek uzskatīts par valdnieku arī 15 tās bijušajās kolonijās, tostarp tādās lielvalstīs kā Austrālija un Kanāda. Tradīcijas nosaka, ka pēc Elizabetes II troni ieņems viņas dēls Čārlzs, bet pēcāk viņa vecākais dēls Viljams, kura sieva patlaban ir stāvoklī ar karalistes nākotnes valdnieku.
Tikmēr līdz šim jaunākais Vindzoru karaļnama pārstāvis ir 2007. gadā dzimušais Prinča Čārlza brāļa dēls Džeimss Viskonts Severns (attēlā augšā).
Viņš ir astotais rindā uz valsts galveno amatu. Lai gan mazajam princim šogad apritēja tikai pieci gadi, viņš jau pilda savus karaliskos pienākumus, tostarp līdzās vecākiem piedalās pieņemšanās un oficiālajās vizītēs. Vienā no tādām Kanādā viņam par godu Lorda Severna vārdā ir nodēvēts kāds ezers.
Lihtenšteina par firsta jeb prinča pārvaldītu valsti kļuva 1719. gada 23. janvārī, kad Svētās Romas imperators Kārlis VI to pasludināja par firstisti. No Svētās Romas impērijas par formāli neatkarīgu valsti tā kļuva vēlāk - 1805. gada 26. decembrī.
Atšķirībā no lielākās daļas monarhiju, kur augstdzimušo ģimeņu loma gadu laikā ir sarukusi, 2005. gadā Lihtenšteinas valdnieks Hanss Ādamss II ierosināja referendumu par to, lai monarhiem būtu lielāka ietekme valsts pārvaldē un guva pārliecinošu atbalstu savai idejai. Līdz ar to valsts patlaban ir puskonstitucionāla monarhija.
Hanss Ādamss II ikdienas karaļa pienākumus jau nodevis savam dēlam un mantiniekam Lihtenšteinas princim Aloizam (mazākajā attēlā).
Lai gan valsts ir viena no Eiropas mazākajām, tās karaliskā ģimene savukārt ir viena no plašākajām, Hansam Ādamsam II ir četri bērni, bet tie viņam dāvājuši piecpadsmit mazbērnus.
Lai gan par firstistes valdniekiem pēc sava tēva kļūs kāds no Aloiza trim dēliem (Lihtenšteinā meitām šāda privilēģija netiek piešķirta), dzimtas jaunākā atvase piedzimusi Aloiza māsai, princesei Tatjanai Norai Marijai, kurai ir kopumā septiņi bērni. 2011. gada 17. decembrī pasaulē nāca viņas otrais dēls Maksimiliāns fon Latorfs. Daudzi uzskata, ka tādējādi viņa ir nodrošinājusi savas dzimtas pārliecinošu turpinājumu.
Savukārt augšējā attēlā redzams Aloiza brālis princis Maksimiliāns ar sievu princesi Andželu un viņu dēlu princi Alfonsu Konstantīnu Mariju.
Monako pastāv jau kopš 1297. gada, bet pa starpu ilgstošiem neatkarības gadiem bijusi arī te Sardīnijas, te Francijas sastāvā. Tikai divus kvadrātkilometrus lielajai teritorijai līdz šai dienai ir neatkarīgas firstistes statuss. Monako pazīstama ar Montekarlo kazino un Formulas 1 Monako GP sacensībām, kā arī ar savām bankām. Valsts patreizējais monarhs princis Albērs II ir galvenais kazino, kā arī Monako bankas tīkla īpašnieks, kā dēļ viņa īpašumu vērtība tiek lēsta aptuveni miljarda eiro apmērā.
Viņa privātā dzīve ir bijusi visai vētraina, kā rezultātā viņam ir arī divi ārlaulības bērni bez tiesībām uz troni - 1992. gadā dzimusī Jasmīna Greisa Grimaldi un 2003. gadā dzimušais Aleksandrs Ēriks Stefans Koste. Ilgstoši palicis vecpuišos, viņš pavalstniekos raisījis bažas, ka ir homoseksuāls un troņa pilntiesīgi mantinieki nav gaidāmi.
Viņš bažas centies kliedēt, pērn apprecoties (mazākajā attēlā), bet pat tam ne visi spējuši noticēt jaunā pāra savdabīgo attiecību dēļ.
Pat ja Albērs paliek bez troņmantniekiem, dzimta Monako Firstistes pārvaldi turpinās. Nākamā pēc Albēra II rindā uz troni ir viņa māsa un Hanoveres princese Korolīne, kurai ir četri bērni, taču viņam ir vēl viena māsa, Monako princese Stefānija ar trim bērniem. Jaunākā dzimtas atvase patlaban ir Karolīnes meita, Hanoveres princese Aleksandra Šarlote Ulrike Marijama Virdžīnija (attēlā augšā kopā ar mammu), kura pasaulē nāca 1999. gada 20. jūlijā.
Viņa ir pēc skaita piektā, kas pretendē uz Monako troni, turklāt sava tēva dēļ diezgan attāli ir iekļauta arī Lielbritānijas karalistes troņmantnieku sarakstā. Viņa ģimenē ir arī vienīgā "Viņas Karaliskā Augstība", ko nosaka viņas tēva dižciltīgais statuss, kamēr pārējie Karolīnes bērni ir bez tituliem.