Eiropas Komisija (EK) brīdinājusi Krieviju un Ukrainu, ka, ja gāzes piegādes Eiropai netiks atjaunotas tuvākajā laikā, tā pieņems lēmumu par lietas izskatīšanu tiesā, trešdien vēsta BBC.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Es vēlētos likt Maskavai un Kijevai saprast: ja vienošanās, kas parakstīta ar Eiropas Savienības līdzdalību, netiks ievērota, EK ieteiks Eiropas kompānijām, kas nesaņem tām paredzēto Krievijas gāzi caur Ukrainu, vērsties tiesā šī konflikta risināšanai," teica EK priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

Viņš arī piebilda, ka, ja situācija netiks atrisināta tuvākajā laikā, Krievija un Ukraina zaudēs uzticību kā droši gāzes partneri.

Tiekoties ar Slovākijas premjerministru Robertu Fico, Ukrainas premjerministre Jūlija Timošenko trešdien paziņoja, ka Ukraina neaizkavēšot Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. "Ja gāze tika padota šodien, tā nekavējoties tiks aizsūtīta [Eiropas valstīm]," teica Timošenko.

Tomēr Ukrainas valdības vadītājas vārdi nepavisam nesaskan ar Ukrainas gāzes kompānijas "Naftogaz" darbiem. Trešdien uzņēmums noraidījis kārtējo Krievijas gāzes koncerna "Gazprom" pieteikumu par 100 miljonu kubikmetru gāzes tranzītu Moldovas un Balkānu valstu virzienā.

Krievija gāzes tranzītam izvēlējusies "Sudžas" gāzes staciju, taču "Naftogaz" never vaļā gāzes tranzīta sistēmas krānus, piedāvājot Maskavai gāzi piegādāt caur citām stacijām - "Pisarevka" un "Valujki".

"Gazprom" iepriekš šo Ukrainas piedāvājumu noraidījis, uzsverot, ka caur minētajām stacijām gāze nonāks pie Ukrainas patērētājiem, nevis eiropiešiem.

Lai transportētu Krievijas gāzi, Ukrainai nepieciešams papildu 21 miljons kubikmetru gāzes dienā. Trešdien "Naftogaz" lūdzis "Gazprom" nodrošināt Kijevai tehnoloģisko gāzi uz parāda.

Timošenko iepriekš gan apgalvoja, ka Ukraina tehnoloģiskiem mērķiem izmantos Krievijas gāzi, kam Maskava nepiekrita, jo tranzīta valstij būtu pašai jāsarūpē sev tehnoloģiskā gāze.

Izgaist cerības par Krievijas un Ukrainas kopīgu enerģētikas nākotni

Krievija un Ukraina panāca vienošanos par gāzes tranzīta atjaunošanu Eiropai, taču praksē izrādījās, ka abas valstis tomēr nespēj savaldīt savas emocijas, lai izpildītu eiropiešiem dotos solījumus, bet arvien turpina apmainīties savstarpējiem apvainojumiem. Vērojot pēdējos notikumus, Krievijas masu mediji secinājuši, ka abām valstīm nav kopīgas nākotnes attiecībā uz sadarbību enerģētikas jomā.

1. janvārī nenomaksāto parādu dēļ Krievijas gāzes koncerns "Gazprom" pārtraucis gāzes piegādi Ukrainai. Vēlāk Maskava apsūdzēja Kijevu eiropiešiem paredzētās gāzes zagšanā un pārtrauca arī gāzes tranzītu caur Ukrainas teritoriju.

Ar Eiropas Savienības starpniecību abas valstis tomēr vienojās gāzes tranzītu atjaunot. Otrdien no rīta "Gazprom" testa režīmā novadīja 76 miljonus kubikmetru gāzes uz Ukrainas gāzes staciju "Sudža", taču Ukraina neatvēra gāzes tranzīta sistēmas krānus.

Ukrainas gāzes kompānija "Naftogaz" paziņoja, ka "Gazprom" Kijevai izvirzījis nerealizējamu uzdevumu. Pēc Kijevas paustā, Krievija nodrošinājusi pārāk mazu gāzes apjomu, kuru Ukraina ar saviem resursiem nevar nogādāt eiropiešiem. Lai pārsūknētu 76 kubikmetru gāzes, bez degvielas būtu jāatstāj vairāki apgabali valstī, norādīja Ukrainas oficiālie pārstāvji.

"Gazprom" pārstāvji tajā pašā laikā pauduši pārliecību, ka tad, kad Krievija pārtrauca gāzes tranzītu, gāzes vadi Ukrainas teritorijā bija piepildīti ar gāzi, tāpēc tajos būtu jāsaglabājas pietiekamam spiedienam, kas nodrošinātu tūlītēju gāzes padevi eiropiešiem.

Acīmredzot Kijeva gāzes vados palikušo gāzi izlietojusi savām vajadzībām, secina masu mediji.

Tikmēr abu valstu "gāzes karš" noveda pie gāzes piegādes traucējumiem 18 Eiropas valstīs. Situāciju vēl vairāk sarežģī ziemas sezona, kad vairākās valstīs liels gāzes apjoms tiek novirzīts apkures vajadzībām. Dažos dienvidaustrumu Eiropas reģionos gāzes trūkuma dēļ darbību aptur rūpniecības uzņēmumi.

Trešdien uz sarunām Kijevā un Maskavā dodas Bulgārijas un Slovākijas premjerministri, kuru valstis visvairāk cietušas Krievijas un Ukrainas nesaskaņu dēļ.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu otrdien telefonsarunā ar Krievijas premjeru Vladimiru Putinu paudis vilšanos par to, ka gāzes tranzīts Eiropas valstīm joprojām nav atjaunots.

Barrozu ir zvanījis arī Ukrainas premjerministrei Jūlijai Timošenko. Abi esot vienojušies par aktīvāku Eiropas speciālistu iesaistīšanu Krievijas gāzes piegāžu monitoringā caur Ukrainu.

Jau ziņots, ka "Naftogaz" joprojām nav gāzes importa līgumu ar Krieviju 2009. gadam, jo uzņēmums nepiekrīt "Gazprom" noteiktajām gāzes cenām.

Maskava vaino Kijevu arī nenomaksātajos parādos par izlietoto gāzi.


Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form