Tomēr Komisija neņēma vērā ieteikumus padarīt bargākus noteikumus tādu cilvēku izraidīšanai, kas rada draudus sabiedrības drošībai, jo, pēc Komisijas locekļu domām, dalībvalstu likumi ir pietiekoši stingri, ja tie tiek piemēroti paredzētajā kārtībā.
Pārspriežot imigrācijas noteikumus, Komisijas viceprezidents ieteica pastiprināt starpvalstu politisko sadarbību un integrāciju.
“Mēs ierosinām izveidot Eiropas integrācijas forumu, kas, manuprāt, būtu labākais veids, kā iesaistīt visas ieinteresētās puses,” viņš teica.
Jaunajos noteikumos paredzēts, ka dalībvalstis varēs liegt atkārtoti šķērsot robežu cilvēkiem, kas ir deportēti drošības apsvērumu dēļ. Migrantiem, kuriem draud izsūtīšana, tiks dots laiks četru nedēļu garumā, lai viņi varētu pamest valsti brīvprātīgi. Turklāt būs iespējams līdz pat sešiem mēnešiem paturēt ieslodzījumā cilvēkus, kurus paredzēts izsūtīt, un neļaut viņiem atgriezties ES valstīs pat piecus gadus.
Noteikumos tomēr nav atrunāta vienota stratēģija, kā cīnīties pret lielo nelegālās imigrācijas pieaugumu, ko ilustrē situācija uz Spānijas dienvidu robežas. Pagājušajā nedēļā robežu centās šķērsot aptuveni 300 cilvēku, un šī gada laikā šādu mēģinājumu ir bijis jau aptuveni 12 000.
Tikpat lielā mērā ar šo problēmu saskaras arī Itālija, jo tās kontrolē esošo Lampedūzas un Sardīnijas salu šī gada laikā sasnieguši jau 7 500 nelegālie imigranti.