Intervijā telekanālam Jaglands uzvēris, kas pastāv divu veidu draudi, kas neļaus ilglaicīgi uzturēt brīvu kustību Šengenas zonas ietvaros.
"Pirmā ir starptautiskā noziedzība, šis drauds pastāv jau daudzus gadus. Otrs drauds ir spiediens uz Eiropas robežām no ārpuses," skaidro EP ģenerālsekretārs.
Viņš norādījis, ka Eiropas Savienības (ES) valstis nav gatavas uzņemt tādas bēgļu masas no Tuvajiem austrumiem un Ziemeļāfrikas, kādas tiek prognozētas jau tuvākajos gados.
"Eiropas iespējas uzņemt bēgļus - es domāju speciālas iestādes un kvalificētu personālu - ir ļoti ierobežotas," sacījis Jaglands. Viņš piebilst, ka šo smagumu nevarēs sadalīt starp Šengenas zonas valstīm.
"Jau šobrīd ir skaidrs, ka tā būs liela problēma un dažas valstis jau izlēmušas slēgt robežas", norāda EP ģenerālsekretārs.
Kā ziņots, ES valstu iekšlietu ministri 12.maijā vienojās, ka Šengenas līguma valstīs drīkstēs atjaunot robežkontroli lielu migrācijas plūsmu gadījumā.
Īpašā migrācijas jautājumiem veltītā sanāksmē Briselē ministri nosprieda, ka nepieciešams mehānisms, kas ļautu valstīm atjaunot robežkontroles punktu darbību gadījumā, ja strauju palielinās migrācijas plūsma vai arī ja kāda cita ES valsts nespēj kontrolēt savu robežu ar ES neietilpstošām valstīm.
Jau vēstīts, ka par robežu "slēgšanu" ar Zviedriju un Vāciju izlēmusi Dānija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
