Polija tiks izslēgta no Eiropas galvenās demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības organizācijas - Eiropas padomes (EP) - un tai būs tāds pats izstumtā statuss kā Baltkrievijai, ja tā atkal ieviesīs nāvessodu, otrdien paziņoja EP ģenerālsekretārs Terijs Deiviss.
Polijas prezidents Lehs Kačiņskis jūlijā izraisīja Eiropas sašutumu, aicinot atjaunot nāvessodu Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir aizliegts jau gadiem ilgi.

Varšava pēc tam mēģinājusi aicinājumu atainot kā Kačiņska personīgo viedokli, nevis kā politisko mērķi.

"Ja Polija atjaunos nāvessodu, to ne tikai palūgs atstāt Eiropas padomi, tā arī pievienosies Baltkrievijai kā vienīgā valsts Eiropā, kurā ir nāvessods," paziņoja Deiviss. "Es būšu ļoti pārsteigts, ja poļu politiķi vai tauta gribēs būt kategorijā, kuru citādi aizņem tikai prezidents Aleksandrs Lukašenko."

EP tika dibināta 1949.gadā, lai Eiropā aizsargātu cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu. ES pievienojušās tikai tās valstis, kuras pirms tam ietilpa EP.

Deiviss Kačiņska pausto atbalstu nāvessodam raksturoja kā "Polijas prezidenta apceres, domāšanu skaļā balsī" un apšaubīja, vai tas pārvērtīsies par politiku.

Visas 15 ES vecās dalībvalstis no nāvessoda atteicās sešdesmito gadu beigās. Jaunajām dalībvalstīm tas bija izvirzīts kā priekšnosacījums uzņemšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit