Foto: Reuters/Scanpix

Pēdējo mēnešu laikā cilvēktiesību situācija Krievijā ir ievērojami pasliktinājusies, tiek pieņemti likumi, kuri var tikt izmantoti, lai vēl vairāk ierobežotu politisko opozīciju un vārda brīvību, ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā uzsver Eiropas Parlaments. Par pieņemto rezolūciju portālu "Delfi" informēja Eiropas Parlamentā.

Parlaments pauž bažas par to, ka arvien pasliktinās pilsoniskās sabiedrības attīstība, norādot uz nesen pieņemtajiem tiesību aktiem par demonstrācijām, NVO, goda aizskārumu un internetu, kuru noteikumi varētu novest pie patvaļīgas to piemērošanas.

Parlaments pauž dziļu sarūgtinājumu par nesamērīgo sodu, kāds piespriests pankgrupas Pussy Riot dalībniecēm un norāda, ka šis gadījums ir tikai vēl viens pierādījums, ka Krievijā notiek opozīcijas aktīvistu politiski motivēta iebiedēšana un notiesāšana. Parlaments cer, ka šis spriedums tiks pārskatīts un mainīts atbilstīgi Krievijas starptautiskajām saistībām.
Grupa Pussy Riot ir viens no 8 kandidātiem, ko Eiropas Parlaments ceturtdien nominēja Saharova balvas saņemšanai 2012. gadā.

Rezolūcijā minēta Sergeja Magņitska nāve kā viens gadījumiem, kad Krievijas varasiestādes ir ļaunprātīgi izmantojušas varu, būtiski pārkāpjot tiesiskuma principus.

Deputāti min arī aktivitātes ar mērķi atņemt partijas "Taisnīgā Krievija" pārstāvim Genādijam Gudkovam deputāta pilnvaras. Daudzi to uzskata par iebiedēšanu, kas vērsta pret tās opozīcijas partijas likumīgajām politiskajām darbībām, un aicina Krieviju "atturēties no tiesību aktu patvaļīgas izmantošanas, lai apspiestu opozīcijas partiju deputātus".

Jau vēstīts, ka ka piecas "Pussy Riot" dalībnieces spilgtu krāsu sejas maskās 21.februārī Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē uzkāpa priesteriem paredzētā vietā un izpildīja "panku lūgšanu" pret Putinu.

Par piedalīšanos šajā akcijā martā tika aizturētas trīs grupas dalībnieces – Nadežda Tolokoņņikova, Jekaterina Samuceviča un Marija Aļohina. 17.augustā Maskavas Hamovņiku rajona tiesa viņas atzina par vainīgām huligānismā, rupjā sabiedriskās kārtības pārkāpšanā un naida izrādīšanā pēc reliģiskām pazīmēm, par ko viņām piesprieda divu gadu cietumsodu, lai gan prokuratūra prasīja triju gadu cietumsodu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!