Eiropas politiķi atzinīgi vērtē proeiropeisko partiju uzvaru Nīderlandes vēlēšanās
Foto: AFP/Scanpix

Eiropas valstu politiskie līderi ir visnotaļ pozitīvi reaģējuši uz Nīderlandes premjerministra Marka Rites uzvaru trešdien notikušajās parlamenta vēlēšanās, ar kuru tika novērsta galēji labējā populista Gērta Vildersa (attēlā viņa maska) nākšana pie varas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vācijas kanclere Angela Merkele apsveica Riti pa telefonu. "Es ar prieku gaidu, ka turpināsies sadarbība kā draugiem, kaimiņiem un eiropiešiem," sacīja Merkele, kuras teikto citēja viņas preses sekretārs Štefens Zeiberts tviterī.

Ritem piezvanīja un viņu apsveica arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. "Balsojums par Eiropu, balsojums pret ekstrēmistiem," šajā telefonsarunā sacījis Junkers. Bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts tviterī komentēja Rites uzvaru ar tekstu "Augstāka vēlētāju aktivitāte un skaidra uzvara Nīderlandē tiem, ko mēs varētu saukt par cienījamu centru. Iedrošinoši visiem.".

Daudzi Eiropas politiķu komentāri vairāk koncentrējās uz Vildersa nespēju nākt pie varas, jo viņa Brīvības partija (PVV) ieguvusi tikai 19 no 150 parlamenta deputātu vietām. "Sveicieni nīderlandiešiem par galēji labējo nākšanas pie varas novēršanu," tvītoja Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero. Itālijas premjerministrs Paolo Džentiloni tviterī ierakstīja "Nav #Neksita. Pret ES noskaņotie labējie ir zaudējuši vēlēšanās Nīderlandē."

Vācijā, kur šogad gaidāmas parlamenta vēlēšanas, vairāki politiķi pauda atvieglojumu par Rites palikšanu pie varas un Vildersa vēlēšanu neveiksmi. Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels nosauca Nīderlandes vēlēšanu rezultātu par uzvaru Eiropai.

Labējā radikāļa Vildersa "Brīvības partija" ieguvusi 20 mandātus, kas ir par pieciem vairāk nekā 2012. gada vēlēšanās, bet par četriem mazāk nekā 2010. gadā.

Merkeles Kristīgo demokrātu savienības (CDU) māsaspartijas Bavārijā Kristīgi sociālās savienības (CSU) līderis Horsts Zēhofers sacīja, ka ir atvieglots. "Nacionālas nozīmes vēlēšanu laikā nopietnās pilsoniskās partijas iegūst balsis, kad tās sniedz tautai pārliecinošas atbildes uz jautājumiem," teica Zēhofers. Viņš tomēr brīdināja, ka Nīderlande var nebūt indikators tam, kas notiks Francijā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, starp kuru galvenajiem kandidātiem ir galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna.

Jau ziņots, ka trešdien notikušajās Nīderlandes parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi pašreizējā premjerministra Marka Rites pārstāvētā liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD), liecina rezultāti pēc vairāk nekā 90% balsu saskaitīšanas.

Saskaņā ar šiem rezultātiem VVD ieguvusi 33 no 150 parlamenta deputātu vietām. Tas gan ir par astoņām vietām mazāk, nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās. Lai gan otrajā vietā ierindojusies Gērta Vildersa vadītā galēji labējā Brīvības partija (PVV), kas izcīnījusi 20 mandātus, savu pārstāvniecību palielinot par piecām deputātu vietām, trešo vietu dala kristīgie demokrāti (CDA) un centriskā partija D66, kas katra ieguvusi pa 19 deputātu vietām, savu pārstāvniecību palielinot attiecīgi par sešām un septiņām vietām.

Arī zaļi kreiso partijai klājies labi, tai izcīnot 14 mandātus. Tikmēr graujošu sakāvi cietusi Rites līdzšinējās koalīcijas partnere kreisi centriskā Darba partija (PvdA), kas ieguvusi tikai deviņas deputātu vietas, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2012.gadā tā izcīnīja 38 mandātus.

Vēlētāju aktivitāte pārsniegusi 80%, kas ir augstākais rādītājs pēdējo 30 gadu laikā, un eksperti uzskata, ka lielā vēlētāju aktivitāte nākusi par labu proeiropeiskajām un liberālajām partijām. 2012.gadā pie balsošanas urnām devās nepilni 75% balsstiesīgo vēlētāju.

Rite pēc daļējo vēlēšanu rezultātu uzzināšanas paziņoja, ka ir uzvarējis "nepareizo populismu", ar to domājot galējo labējo politiķi Gērtu Vildersu. Vilderss savukārt paziņoja, ka Rite vēl nav redzējis visu, kas viņam pa spēkam. "Tās nav 30 vietas, uz kurām cerēju, bet mēs esam ieguvuši vietas," paziņoja Vilderss, piebilstot, ka "patriotu pavasaris vēl pienāks".

Daudzi ar bažām sekoja līdzi vēlēšanām Nīderlandē, uzskatot tās par indikatoru populistu iespējamajiem panākumiem citās gaidāmajās vēlēšanās Eiropā. Francijā šomēnes notiks prezidenta vēlēšanas, bet Vācijā septembrī gaidāmas Bundestāga vēlēšanas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Angela Merkele Eiropas Komisija Francija Itālija Marina Lepēna Nīderlande Zviedrija Žans Klods Junkers Vācija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form