Eiropas radioaktīvo atkritumu glabātava varētu atrasties arī Lietuvā
Foto: stock.xchng

Augstas radioaktivitātes kodolatkritumi no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm varētu tikt apglabāti centralizētā glabātavā, kas atrastos kādā no Austrumeiropas valstīm - iespējams, arī Lietuvā, raksta avīze "Times".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šādu iespēju laikrakstam "Respublika" apliecinājis arī Lietuvas Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas aģentūras vadītājs Daiņus Janēns.

Kā vēsta "Times", diskusijas par kodolatkritumu transportēšanas un glabāšanas problēmas risinājumu norisinās starp astoņām ES valstīm, kas apvienojušās Eiropas Repozitoriju attīstības organizācijā - Lietuvu, Poliju, Bulgāriju, Slovēniju, Slovākiju, Rumāniju, Nīderlandi un Itāliju.

Nākamā tikšanās paredzēta maijā, un Eiropas Komisija jau šā gada laikā varētu dot "zaļo gaismu" šādam projektam, par kuru sākts runāt laikā, kad interese par kodolenerģijas izmantošanu pasaulē atkal pieaug.

Šobrīd pasaulē tikai nedaudzām valstīm ir savas pastāvīgas radioaktīvo atkritumu glabātavas. Pārējās tur savus kodolmateriālus pagaidu glabātavās. Piemēram, Lielbritānijā, Selafīldā, vertikālās dzelzsbetona šahtās glabājas konteineri ar stikla masā iekausētiem kodolatkritumiem. Daļa no tiem saglabās augstu radioktivitātes līmeni vēl līdz pat 100 000 gadu.

Kopumā Lielbritānijā ir aptuveni 1900 kubikmetru augstas radioaktivitātes kodolatkritumu, Francijai - apmēram tikpat. Šīs valstis pieļauj iespēju izbūvēt pašām savas glabātavas, kas izmaksās miljardiem eiro. Tāpat kā Vācija, tās pamatos neatbalsta pastāvīgu kodolatkritumu eksportu.

Nīderlandei augstas radioaktivitātes kodolatkritumu ir tikai aptuveni 30 kubikmetri. Saskaņā ar šīs valsts speciālistu aplēsēm, lai uzbūvētu savu glabātavu, kas būtu droša un izmantojama ilgu laiku, tai būtu vajadzīgi aptuveni divi miljardi eiro (1,4 miljardi latu).

Kā sacījis par kodolatkritumu glabāšanu atbildīgās Nīderlandes aģentūras "Covra" direktora vietnieks Evuds Ferhofs, viņa valstī ir tikai viens kodolreaktors un ģeoloģiskās radioaktīvo atkritumu glabātavas būves izmaksas būtu ļoti augstas, tāpēc Nīderlande ir ieinteresēta kopīga risinājuma meklējumos.

Līdzīgas problēmas jārisina arī Lietuvai, Slovākijai un Slovēnijai, kurām kodolatkritumu arī nav daudz, un tādēļ tām būtu izdevīgāk apvienoties, lai tiktu galā ar milzīgajām izmaksām.

Slovēnija jau būvē savu zemas radioaktivitātes kodolatkritumu glabātavu Vrbinā, valsts austrumos. Vietējā kopiena pērnvasar piekritusi šāda objekta celtniecībai apmaiņā pret kompensāciju - pieciem miljoniem eiro (3,5 miljoniem latu) gadā, liecina Pasaules kodolasociācijas dati.

Astoņu valstu sarunās iesaistītās Šveicē bāzētās Reģionālās un starptautiskās glabātavu asociācijas pārstāvis Neils Čepmens norādījis, ka pagaidām neviena no valstīm vēl nav atklātībā izteikusi vēlēšanos uzņemt šādu objektu savā teritorijā. Viņš atzinis, ka sava loma varētu būt finansiālajiem apsvērumiem.

Kā savukārt piebildis Ferhofs, "vispirms jāvienojas par procesu" un tikai tad varēs runāt par to, kura valsts varētu brīvprātīgi uzņemties šādas glabātavas saimnieka lomu.

Lietuvas Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas aģentūras vadītājs Daiņus Janēns laikrakstam "Respublika" apliecinājis, ka vieta šādai glabātavai varētu tikt izraudzīta arī Lietuvā.

"Ja Lietuva piekristu, šurp tiktu vesti citu valstu atkritumi. Taču pagaidām mūsu likumi aizliedz ievest citu valstu kodolatkritumus un apglabāt tos šeit. Nāktos mainīt likumus, konsultēties ar vietējām pašvaldībām, iedzīvotājiem," viņš sacījis.

Aģentūras direktors atzinis, ka lietuvieši pret jebkādu izgāztuvju ierīkošanu viņu dzīvesvietu tuvumā noskaņoti ļoti nelabvēlīgi, tāpēc ierīkot kopēju ES radioaktīvo atkritumu glabātavu Lietuvā būtu ļoti sarežģīti.

"Es negribētu baidīt cilvēkus, bet teorētiski tā varētu atrasties Lietuvas dienvidaustrumos, piemēroti būtu daži Dzūkijas vai Suvalkijas rajoni, tomēr vislabāk būtu celt glabātavu pie Ignalinas atomelektrostacijas," izteicies Janēns.

Viņš atzinis - ja Lietuva piekristu uzņemt šādu radioaktīvo atkritumu glabātavu, tā saņemtu "milzīgu finansiālo atbalstu". "Tās būtu miljardos mērāmas summas. Kodoldegvielas apglabāšana pielīdzināma jaunas atomelektrostacijas būvei. Varbūt tas atmaksātos," spriedis aģentūras vadītājs.

Kā raksta "Respublika", radioaktīvo atkritumu glabātava ne vien apdraudētu tās tuvākajā apkārtnē dzīvojošos cilvēkus, bet varētu piesaistīt teroristus, radot draudus arī kaimiņvalstu iedzīvotājiem. Pastāv arī iespēja, ka teroristi varētu mēģināt atmaksāt Lietuvai par tās iesaistīšanos Afganistānas un Irākas karos.

"Šie materiāli izmantojami kodolbruņojuma ražošanai, tāpēc būtu svarīgi nodrošināties pret aplaupīšanu," piebildis Janēns.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form