Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūras budžets varētu sasniegt 300 miljonus
Foto: Reuters/Scanpix

Pašreizējās aplēses liecina, ka Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūras budžets varētu sasniegt 300 miljonus eiro, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pabriks bijis ziņotājs EP Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā (LIBE), kas atbalstījusi jaunas, integrētas Eiropas Savienības (ES) robežpārvaldes sistēmas izveidi, kuras centrā būs jauna Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūra, kas integrēs līdzšinējās "Frontex" aģentūras un ES dalībvalstu robežapsardzes dienestu darbību, ļaujot ātri izvietot papildu robežsardzes vienības.

Viņš apliecināja, ka aģentūras budžets augs līdz 2020.gadam. Viņa vērtējumā tas varētu sasniegt 300 miljonus eiro. Tāpat augs sistēmā iesaistīto cilvēku skaits - līdz 2000.

"Dalībvalstu iestādes joprojām būs atbildīgas par robežu pārvaldi ikdienā, bet krīzes situācijā varēs prasīt jaunās aģentūras palīdzību," sacīja Pabriks, kā ieguvumu dalībvalstīm minot dažāda veida apmācības, kā arī tehnisko ekipējumu. "Tāpat nevar aizmirst par labāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm," viņš piebilda.

Paredzēts, ka Latviju aģentūrā varētu pārstāvēt 30 robežsargi.

Jau vēstīts, ja dalībvalsts saskarsies ar paaugstinātu spiedienu uz tās ārējām robežām, piemēram, neproporcionālo migrāciju vai pārrobežu noziedzību, pēc šīs dalībvalsts lūguma vai ar ES Padomes lēmumu varēs īslaicīgi iesaistīt ātrās reaģēšanas robežsardzes vienības. Ja pieprasījumu būs iesniegusi pati dalībvalsts, tā ar Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūru vienosies par darbības plānu, un trīs darba dienu laikā tiks izvietots vajadzīgais personāls un nodrošināts tehniskais aprīkojums.

Ja dalībvalsts neīstenos Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes priekšlikumus vai migrācijas spiediens apdraudēs Šengenas zonas darbību, Eiropas Komisija (EK) varēs iesniegt ES Padomē priekšlikumu rīkoties arī bez dalībvalsts lūguma. Padome, balsojot ar kvalificētu vairākumu, varēs pieņemt lēmumu izvietot ātrās reaģēšanas vienības. Tomēr arī šajā gadījumā par darbības plānu pirms operācijas sākšanas būs jāvienojas ar attiecīgo dalībvalsti.

Tāpat EP deputāti vienojās paplašināt aģentūras ietekmi, ļaujot tai palīdzēt dalībvalstīm īstenot atgriešanas operācijas. Sagaidāms, ka aģentūra sniegs gan operatīvo, gan tehnisko atbalstu, tomēr lēmumu par šīs palīdzības nepieciešamību pieņems pati dalībvalsts.

EP deputāti arī norāda, ka atbilstoši neizraidīšanas principam Eiropas robežu un krasta apsardzei nevajadzētu organizēt atgriešanu uz nevienu trešo valsti, kurā pastāv pamattiesību pārkāpšanas risks.

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrai nebūs sava pastāvīgā robežsardzes personāla, bet tai būs tiesības piesaistīt 1500 robežsargu no dalībvalstīm. Dalībvalstīm, kurās nav ES ārējās robežas, būs jāparedz ES robežsardzes aģentūras vajadzībām 3% no nacionālā robežapsardzes personāla, savukārt dalībvalstīm ar sauszemes vai jūras ārējo robežu būs jāparedz 2%.

Saskaņā ar EP deputātu prasību Eiropas robežsardzes un krasta apsardzes aģentūrai būs jāatskaitās EP un ES Padomei.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artis Pabriks Eiropas Savienība Šengenas zona
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form