Eiropas Savienība (ES) šonedēļ svin bloka pastāvēšanas 50.dzimšanas dienu, cenšoties atgūt sabiedrības uzticību tās politikai, mērķiem un tālākiem paplašināšanās plāniem.
50 gadus pēc Eiropas valstis vienojošā Romas līguma parakstīšanas ES nedēļas nogalē Berlīnē svinēs jubileju ar koncertiem, izstādēm un sporta pasākumiem.

Lai pieminētu svinīgo notikumu, kā arī lai mēģinātu atvieglot ES krīzi pēc konstitūcijas izgāšanās, bloka līderi svētdien Berlīnē parakstīs deklarāciju, pieminot pagātnes sasniegumus un nākotnes mērķus.

Tomēr arī pašas deklarācijas sastādīšana ir izrādījusies sarežģīta. ES līderi ir vienojušies, ka apvienošanās ir nesusi mieru Eiropā, pasaulē lielāko brīvās tirdzniecības zonu, brīvu ceļošanu pāri robežām un vienotu valūtu, taču politiķiem ir dažādi viedokļi par to, kas gaidāms nākotnē.

Problēmu vidū ir arī grūtībās nonākusī ES konstitūcija, ko ratificējušas 18 nācijas, bet Francijas un Nīderlandes vēlētāju paustais noraidījums 2005.gadā ir atstājis neskaidrā stāvoklī.

Konstitūcijas projekta noraidījums bija stingrs brīdinājums par plaisu starp ES eliti un pilsoņiem, kā arī parādīja iedzīvotāju šaubas par tālāku bloka paplašināšanu, īpaši musulmaniskās Turcijas uzņemšanu.

"Puse no cilvēkiem vēlas Eiropas [Savienības] paplašināšanos, bet otra puse uzskata, ka Eiropas [Savienībā] jau tā ir par daudz valstu. Tā ir jūsu Eiropas krīze," norādīja Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers.

Berlīnes deklarācijā kā nākotnes uzdevumus plānots pieminēt klimata aizsardzību, drošības jautājumus un imigrantu plūsmas kontrolēšanu. Tajā arī tiks uzslavēta veiksmīgā vienotas valūtas ieviešana 13 dalībvalstīs, taču netiks pieminētas kristīgās saknes, kā to vēlējās Polija.

Vācijas kanclere Angela Merkele uzstāsies ar runu svinīgajā deklarācijas parakstīšanas ceremonijā svētdienas rīta Berlīnes Vēstures muzejā.

Taču deklarāciju neparakstīs visi 27 ES valstu līderi.

Vācijas prezidentūras mediju padomnieki ir pārliecinājuši Merkeli ceremoniju ieturēt pēc iespējas kompaktāku, brīdinot, ka televīzijas skatītājus neinteresēs vērot ES līderus stāvam rindā, lai parakstītos.

Visu ES institūciju vārdā Berlīnes deklarāciju parakstīs Vācijas kanclere, Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Parlamenta prezidents Hanss Gerts Poterings.

ES dzimšanas dienas svinības sāksies Berlīnē sestdienas vakarā, kad ES līderi vēros Berlīnes filharmonijas orķestra koncertu.

Kad būs noklausījušies Bēthovena 5.simfoniju, kuru diriģēs britu diriģents sers Saimons Ratls, svinību viesi dosies uz Vācijas prezidenta Horsta Kēlera rīkotajām vakariņām.

Pēc Berlīnes deklarācijas parakstīšanas ceremonijas svētdien ES līderi ieturēs pusdienas tikko atjaunotajā viesnīcā "Hotel de Rome" pie Brandenburgas vārtiem.

Gatavojoties ES līderu sanāksmei, Vācijas policija pastiprinājusi drošības pasākumus. Gaidāms, ka ES samitu pavadīs globalizācijas pretinieku, arodbiedrību un miera aktīvistu demonstrācijas.

Papildus politiskajām demonstrācijām Vācijas valdība sarīkojusi arī plašu kultūras programmu ar brīvdabas koncertu, izklaidēm klubos un "Skaistuma nakti" Berlīnes slavenākajos muzejos.

14 Vācijas galvaspilsētas muzeji būs atvērti no plkst.18 sestdienas vakarā līdz plkst.2 svētdienas rītā, piedāvājot tradicionālo un moderno deju un mūzikas priekšnesumus un literatūras lasījumus.

Mežonīgākas izklaides tīkotāji naktī no sestdienas uz svētdienu varēs apmeklēt Berlīnes naktsklubos notiekošo Eiropas klubu nakti.

Savukārt svētdienas pēcpusdienā pie Brandenburgas vārtiem notiks brīvdabas koncerts, kurā uzstāsies itāliešu rokzvaigzne Džanna Nanīni, britu dziedātājs Džo Kokers, Berlīnes meiteņu grupa "Montrose" un Dānijas grupa "Outlandish".

Cilvēkus Berlīnes ielās arī izklaidēs ielu mākslinieki un teātra grupas no visas Eiropas. Vācijas galvaspilsētā būs uzstādītas arī 75 informācijas teltis par Vāciju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Svinības noslēgsies svētdienas vakarā ar gigantisku uguņošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!