Itālija trešdien brīdināja, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāsaglabā durvis atvērtas Rietumbalkānu valstu potenciālai uzņemšanai, lai neriskētu ar Krievijas un citu globālu lielvaru ietekmes palielināšanos šajā reģionā.
Itālijas premjerministrs Paolo Džentiloni (attēlā zemāk) sacīja, ka ES paplašināšanās "nav aiz stūra", bet tā ir jāsaglabā kā konkrēta iespēja kandidātvalstīm Albānijai, Bosnijai, Kosovai, Maķedonijai, Melnkalnei un Serbijai.
Džentiloni izteicās ceturtā ES-Rietumbalkānu samita noslēgumā. Šis samits notika trešdien Itālijas ziemeļu ostas pilsētā Triestē, kura tiek uzskatīta par simbolisku tiltu starp ES un Balkāniem. Sanāksmes laikā Eiropas Komisija (EK) paziņoja par jaunu finansējumu ekonomikas izaugsmes veicināšanai Rietumbalkānu reģionā. Balkānu valstu līderi parakstīja līgumu par transporta tīklu integrēšanu un pieņēma plānu reģionālas ekonomiskās zonas izveidošanai, sacīja Džentiloni.
ES vēlas parādīt, ka nav zaudējusi interesi par Balkāniem, lai gan oficiālās paplašināšanās process ir atlikts līdz 2019. gadam un ES ir jātiek galā ar savām problēmām, no kurām galvenās ir "Brexit" un imigrācija.
ES intereses saglabāšanos veicina ziņas par Krievijas augošu ietekmi Balkānu reģionā, kuru Maskava uzskata par tradicionālu savu interešu zonu. Šie Krievijas centieni ir vislabāk redzami Serbijā, kas palikusi pēdējā Krievijas sabiedrotā šajā reģionā pēc Melnkalnes iestāšanās NATO šogad.
Džentiloni neminēja Krieviju vārdā, bet sacīja, ka reģiona lielākie tirdzniecības partneri Itālija un Vācija nevar ļaut citiem aizpildīt tukšumu, kas radīsies, ja ES paliks slēgta uz nenoteiktu laiku jaunu dalībvalstu uzņemšanai. "Dabiski, ka ir citas reģionālas vai globālas lielvaras, kuras ir ļoti ieinteresētas būt ar ietekmi šajā reģionā," teica Džentiloni.
