Līdz ar pēdējos gados piedzīvoto migrantu vilni, nestabilo situāciju Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kā arī pieaugošo radikalizācijas gadījumu skaitu, Eiropas Savienība (ES) ir ķērusies pie kopīgu drošības līdzekļu radīšanas.
Jau ir radīta kopīga robežas apsardzības aģentūra, izstrādāti vienoti noteikumi ceļotāju kontrolei, kā arī aizsāktas sarunas par vienotas armijas veidošanu. Nupat nolemts veidot pirmo vienoto militārā komandcentra iedīgli, ziņo "Politico".
Līdz šim Eiropas Savienības armijas lielākais pretinieks bija Lielbritānija, bet pēc "Brexit" šis šķērslis atkrīt. Turklāt no ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas palielinājies spiediens Eiropai militārajai jomai atvēlēt vairāk līdzekļu.
'Komandcentrs' par kuru pagaidām nerunā
Tiesa, joprojām atklāti par plānoto militārās vienības veidošanu amatpersonas vēl runāt vairās, raksta medijs. Viņi gan apstiprināja, ka lielos vilciens visas ES dalībvalstis šim plānam jau ir devušas piekrišanu.
Pirmkārt, četri eksperti, kas par to pastāstījuši žurnālistiem, gribējuši palikt anonīmi. Otrkārt pat viņi izvairās no vārda "komandcentrs" lietošanas. Topošā "militārās plānošanas un spēju pielietošanas vienība" atbildēs par ES spēku mācību misijām Somālijā, Mali un Centrālāfrikas republikā.
Radīt šo vienību valstu pārstāvji ierosināja jau decembrī notikušajā samitā, lai tādējādi turpinātu militāru integrāciju, ko līdz šim lobējusi Vācija, Itālija un Francija. Savukārt pēdējās detaļas tikšot noslīpētas ES ārlietu ministru sapulcē jau šomēnes.
Bāzēsies Briselē, varētu vadīt soms
Topošā komandcentru ļoti atgādinošā institūcija atradīsies Briselē, kur jau tagad bāzējas ES militārā štāba personāls, kas tiek dēvēts par ES diplomātiskā korpusa "militāro ekspertu avotu".
Esošā štāba pienākumos ietilpst laicīga brīdinājumu izziņošana, situāciju novērtējums un stratēģiskā plānošana. Savukārt jaunā vienība būs mazāka un koncentrēsies tikai uz militāru operāciju plānošanu. Tā vajadzības gadījumā plānotu un vadītu daļu no misijām, taču ieņemtu padomdevēja lomu, jo galavārds piederētu uzņemošajai valstij.
Jauno struktūru visticamāk vadīs somu ģenerālis Esa Pulkinens, kas jau šobrīd vada ES Militāro štābu. Anonīmie avoti medijam atklājuši, ka pagaidām vēl notiekot diskusijas par viņam piešķiramo titulu, jo briti, būdami šī projekta opozicionāri, iebilst pret termina "komandieris" lietojumu. Rezultātā dokumentos Pulkinens tiek dēvēts vienkārši par bāzes vadītāju.
Vismaz sākotnēji arī pārējais iestādes darbinieku kodols netiks meklēts, bet to, visticamāk, veidos jau šobrīd štābā strādājošie 20 līdz 30 cilvēki. Savukārt nepieciešamais papildus personāls nākšot no dalībvalstīm.
Pirmais solis vēl nezināmā virzienā
Eiropas Savienībai jau pašlaik ir operatīvas rīcības štābs civilajām misijām – tā dēvētā civilās aizsardzības un vadības kontroles vienība.
Viens no anonīmajiem ekspertiem plānoto komandcentra līdzinieku "Politico" raksturojis kā veiksmīgu pirmo soli pretim vienotai ES militārajai bāzei.
Cits savukārt uzskata, ka tuvāk vienotai militārai sistēmai Eiropas Savienība nemaz netiks, kamēr dalībvalstis nebūs gatavas atteikties no nacionālām bāzēm. Savukārt trešais norādījis, ka Lielbritānija nav bijusi vienīgais pretinieks, jo ar topošajiem plāniem pilnībā apmierināta neesot arī Polija.
Jebkurā gadījumā valstīm, kas vēlas, lai ES kļūtu militāri neatkarīga, turpmāka integrācija ir svarīga. Oficiāli plāni par vienības dibināšanu tikšot publiskoti vien jūnija samitā.
