Polijas tieslietu ministra pilnvaras iecelt tiesnešus augstākajā krimināltiesā un arī atlaist viņus, nenorādot iemeslus, grauj tiesu neatkarību, secina Eiropas Savienības Tiesa.
Eiropas Savienības Tiesas lēmums ir pēdējais pavērsiens Polijas un Briseles ilgstošajās domstarpībās par Polijas īstenotajām tieslietu reformām.
Konflikts saasinājās pagājušajā mēnesī pēc tam, kad Polijas Konstitucionālā tiesa apstrīdēja ES tiesību pārākumu.
Eiropas Savienības Tiesa šodien paziņoja, ka Polijas noteikumi ir pretrunā ar ES tiesībām.
"Tieslietu ministram ir (..) pilnvaras norīkot tiesnešus uz augstākām tiesām un izbeigt viņu norīkojumu, un viņam netiek prasīts šāda lēmuma pamatojums," norādīja Eiropas Savienības Tiesa.
Rezultātā norīkotajiem tiesnešiem "nav nodrošinātas garantijas un neatkarība, kādai normāli būtu jābūt visiem tiesnešiem tiesiskā valstī," paziņoja tiesa.
"Šādas pilnvaras nevar uzskatīt par saderīgām ar pienākumu ievērot prasību par neatkarību," piebilda tiesa.
Tiesa norādīja, ka noteikumos par šo jautājumu ir jāiekļauj garantijas, kas "novērsīs jebkādu risku, ka šie norīkojumi tiek izmantoti kā līdzeklis politiskās kontroles īstenošanai pār tiesu lēmumu saturu".
Polijas valdība skaidro, ka tieslietu reforma ir nepieciešama, lai vērstos pret korupciju tiesu sistēmā, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma. Reformas pretinieki apgalvo, ka tās īstenošana rada draudus likuma varai.
Eiropas Savienības Tiesa oktobrī piesprieda Polijai miljonu eiro lielu sodanaudu dienā par to, ka tā nav ņēmusi vērā Briseles ieteikumus atsaukt daļu no pretrunīgi vērtētajām tieslietu reformām.
Varšava paziņoja, ka sodanaudu nemaksās.
