Arodbiedrības var spert attiecīgus soļus, lai neļautu kompānijai pārvietot savu biznesu uz citu Eiropas Savienības (ES) valsti, ja arodbiedrības mērķis ir aizsargāt strādniekus, otrdien nolēma Eiropas Kopienu tiesa, skatot Somijas prāmju operatora "Viking Line" lietu.
ES augstākās tiesas lēmums dziļi ietekmēs darba attiecības 27 valstu blokā, kur cīņa pret lētā viesstrādnieku plūsmu no Austrumeiropas uz Rietumeiropu ir politiski jūtīgs jautājums.

Somijas prāmju kompānija "Viking Line" 2005.gada septembrī paziņoja par plāniem savu maršrutā Tallina-Helsinki kursējošo pasažieru prāmi "Rosella" reģistrēt Igaunijā un izmantot igauņu apkalpi, kurai varētu maksāt mazākas algas nekā somu jūrniekiem.

"Viking Line" norādīja, ka Igaunijas lielākās pasažieru kuģniecības kompānijas "Tallink", kas ir pārreģistrējusi savus kuģus Igaunijā, personāla izdevumi ir par 26 miljoniem eiro (18,28 miljoniem latu) mazāki nekā gadījumā, ja tās kuģi brauktu zem Somijas karoga.

Somu jūrnieki pret to protestēja, piesakot streiku, un galarezultātā kompānija "Viking Line" iesūdzēja Somijas jūrnieku arodbiedrību tiesā, norādot, ka tā iejaucoties kompānijas tiesībās uz brīvu pārvietošanos.

"[Arodbiedrības] kolektīva rīcība, lai izraisītu ārvalstu [strādnieku] iesaistīšanos kolektīvajos darba līgumos ar arodbiedrību un lai atturētu to [kompāniju] no savas rīcības brīvības, ir [kompānijas] brīvības ierobežošana. Šāda ierobežošana [streiks] var būt attaisnota, ja tas aizsargā strādniekus un ņemot vērā, ka tā ir atbilstoša, lai panāktu likumīgu mērķu sasniegšanu un neturpinās tālāk par šo mērķi," teikts EKT spriedumā.

EKT spriedums seko tiesas padomnieka, ģenerāladvokāta Migela Piaresa Maduro šogad pieņemtajam lēmumam.

Maduro sacīja, ka arodbiedrības var pievērsties kolektīvai rīcībai, lai nepieļautu kompānijai pārvietot biznesu citā ES valstī, bet, ja kompānija ir pārvietojusies, šāda rīcība, traucējot kompānijai nodrošināt tās pakalpojumus, ir nelikumīga.

EKT nākamnedēļ, 18.decembrī pasludinās spriedumu līdzīgā lietā, kurā ir iesaistīta Latvijas kompānija "Laval" un Zviedrijas arodbiedrības, kas neļāva kompānijai izpildīt savus līgumus par celtniecību Zviedrijā, kamēr ar uzņēmuma darbiniekiem netiek parakstīti Zviedrijas kolektīvie darba līgumi.

Jau ziņots, ka "Laval un partneri" 2004.gada 7.decembrī iesniedza prasības pieteikumu Zviedrijas Darba tiesā, lūdza atzīt par neatļautu un pārtraukt Zviedrijas Celtnieku arodbiedrības un tās 1.nodaļas veikto kolektīvo rīcību pret uzņēmumu, kā arī noteikt par neatļautu Zviedrijas Elektriķu arodbiedrības veikto solidaritātes rīcību.

2004.gada 22.decembra lēmumā Zviedrijas Darba tiesa noraidīja uzņēmuma prasību pieņemt pagaidu lēmumu par kolektīvās rīcības pārtraukšanu.

EKT ģenerāladvokāts maijā pasludinātajā provizoriskajā spriedumā "Laval" lietā nostājās Zviedrijas arodbiedrību pusē.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts arodbiedrības drīkst rīkot streikus, lai piespiestu citas dalībvalsts darba devējus, kas darbojas pirmajā valstī, slēgt kolektīvos darba līgumus, atzina EKT ģenerāladvokāts.

Jebkura rīcībai jābūt motivētai ar "sabiedrības interesēm atbilstošiem mērķiem, piemēram, darbinieku aizsardzību un cīņu pret sociālo dempingu", uzskata ģenerāladvokāts.

Parasti tiesa savā galīgajā spriedumā ņem vērā provizorisko spriedumu, lai gan tas notiek ne vienmēr.

EKT pieņemtā prejudiciālā nolēmuma secinājumi ir saistoši visām ES dalībvalstīm. Tiesas veiktā Eiropas Kopienu tiesību interpretācija dalībvalstīm jāņem vērā un jāizvērtē, vai to nacionālā likumdošana atbilst tiesas izteiktajiem secinājumiem.

Pēc prejudiciālā nolēmuma pasludināšanas Zviedrijas Darba tiesai būs jāturpina sāktā strīda izskatīšana, ņemot vērā EKT izteikto viedokli par Eiropas Kopienu tiesību normu piemērošanu konkrētajā gadījumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!