Vērtējot Eiropas Komisijas paziņojumu "Globālo klimata pārmaiņu ierobežošana līdz 2 grādiem pēc Celsija" un ES Padomes pausto nostāju iepriekšējā plenārsesijā, Eiropas Parlaments norāda, ka klimata pārmaiņu iegrožošanai vajadzīgi skaidri un saistoši mērķi Eiropas un starptautiskā līmenī. Secinājumus Parlaments izsaka trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Parlaments uzskata, ka ES stratēģijās par klimata pārmaiņām jābūt diviem galvenajiem mērķiem: panākt, lai planētas vidējās temperatūras pieaugums nepārsniedz temperatūru pirmsrūpniecības laikmetā par vairāk nekā 2°C, kā arī līdz 2020. gadam samazināt emisiju daudzumu par 30%, salīdzinot ar emisiju līmeni 1990. gadā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu 80% samazinājumu.

Vēršot uzmanību uz to, ka visvairāk enerģijas patēriņš pieaug transporta nozarē un ka autoceļu transporta emisiju īpatsvars ir aptuveni 25% no Kopienas CO2 emisiju daudzuma, Parlaments prasa veicināt sabiedrisko transportu. Tas arī atkārtoti prasa, lai aviācijas un jūras transporta radītās emisijas tiktu iekļautas starptautiskajās par siltumnīcefekta gāzu samazināšanu pēc 2012. gada. Tas uzstāj, lai Komisija noteiktu kā saistošu mērķlielumu – līdz 2012. gadam nepārsniegt 120 g CO2 uz kilometru – jaunajiem vieglajiem automobiļiem, kurus tirgo Eiropas Savienībā.

Sākot ar 2050. gadu, lielākā daļa no ES enerģijas ir jāiegūst no bezoglekļa avotiem vai tā ir jāražo, izmantojot tehnoloģijas bez siltumnīcefekta gāzu emisijām. Parlaments arī aicina Komisiju izvirzīt augstus, taču īstenojamus mērķus īpaši zemu vai nulles CO2 emisiju un CO2 neitrālu energotehnoloģiju izstrādei, lai, sākot ar 2020. gadu, ar to apmierinātu 60% ES pieprasījuma pēc elektroenerģijas.

Parlaments uzskata, ka energoefektivitāti dalībvalstīs var paaugstināt ar līdzsvarotu nodokļu un maksājumu sistēmu, un aicina Komisiju un dalībvalstis analizēt iespēju izveidot vienotu ES nodokļu sistēmu, lai veicinātu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām.

Parlaments atbalsta ierosināto partnerību ar Āfriku enerģijas jomā, taču stingri iesaka līdzīgu partnerību izveidot arī ar Ķīnu un Indiju, ka arī šajā jomā stiprināt sadarbību ar Krieviju.

Ievērojami ir jāpasteidzina starptautiskās sarunas par vienošanos laikposmam pēc 2012. gada, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Kioto Protokolu pieņemtajās saistībās nav pārtraukuma starp pirmo un otro posmu.

Parlaments norāda, ka ir iespējama vienlaicīga ievērojama emisiju samazināšana un ekonomiska attīstība, un šie centieni ir pat nepieciešamais ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikums turpmākajos gadu desmitos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form