Eiropas Komisija otrdien pieņēma ziņojumu par rīcības plāna "Valodu apguves veicināšana un valodu daudzveidība: 2004-2006" īstenošanu. Ziņojumā secināts, ka gandrīz visas dalībvalstis ir uzlabojušas valodu mācīšanu, jo īpaši jaunākā [skolas] vecuma grupās.
Vidusskolas līmenī divu svešvalodu apguve ir kļuvusi pieejama aizvien lielākam audzēkņu skaitam, taču šī tendence neattiecas uz visām dalībvalstīm. Turklāt ziņojumā norādīts uz dažām nepilnībām valodu apmācībā pieaugušajiem, informē EK pārstāvniecībā Latvijā.

"Aizvien vairāk Eiropas jauniešu mācās svešvalodas un to apguvi sāk daudz agrāk nekā viņu vecāki," teica par daudzvalodību atbildīgais ES komisārs Leonards Orbans, piebilstot, ka "pēc trīs gadiem valsts valodu politikas virzieni ir konsekventāki: ir vispārīga vienprātība par pamatjautājumiem, piemēram, kāda nozīme ir valodām kā galvenajai prasmei mūžizglītības perspektīvā un vai audzēkņiem, kuri apgūst pamatizglītību, jāmāca divas svešvalodas. Dažās jomās jāstrādā vēl vairāk: lai valodu mācīšana norisētu visos izglītošanās posmos, jāpalielina mācībās iekļauto valodu dažādība, lai veicinātu valodām draudzīgu skolu izveidi."

Barselonas Eiropadome 2002. gadā aicināja turpmāk rīkoties, lai uzlabotu pamatprasmju līmeni, jo īpaši jau no ļoti agra vecuma bērnam mācot vismaz divas svešvalodas." Komisijas pirmā atbilde uz to bija rīcības plāns "Valodu apguves sekmēšana un valodu daudzveidība 2004-2006", kurā izklāstītas trīs stratēģiskās intervences jomas: veicināt mūžizglītību valodu apguvē, uzlabot valodu mācīšanu, veidot valodām draudzīgu vidi. Pieņemtajā ziņojumā atsaucas gan uz Komisijas, gan uz dalībvalstu darbībām. Joprojām liela problēma ir tā, ka valodu prasmes jāuzlabo personām, kuras vairs neapgūst pamatizglītību, t.i. pieaugušajiem. Turklāt trūkst valodu skolotāju, un viņu mobilitāte ir nepietiekama.

Ziņojumā ir sniegts bagātīgs paraugprakses piemēru klāsts. Piemēram, Beļģija, Čehija, Igaunija, Francija, Vācija Lietuva, Rumānija, Slovēnija, Spānija ir minētas kā valstis, kas ieviesušas mācības divās valodās, ieskaitot [dažu] mācību priekšmetu apgūšanu citā valodā. Austrijā, Francijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Slovēnijā, Slovākijā, Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā veicina kaimiņvalsts valodas mācīšanu, dažreiz [pat] izveidojot divvalodu klases. Lai sekmētu valodu mācīšanos pieaugušo vidū, dažās valstīs, piemēram, Beļģijā, Čehijā, ir ieviestas valsts, darba devēju un lietotāju līdzfinansētas "prēmiju" sistēmas. Igaunijā, Polijā un citās Austrumeiropas valstīs ir notikusi skolotāju pārkvalifikācija, jo īpaši no krievu valodas uz angļu valodas mācīšanu. Rumānijas lauku teritorijās ir ieviesta skolotāju pēcdiploma tālmācība franču un angļu valodā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!