EK draud sūdzēt tiesā ES dalībvalstis par iebildumiem pret eirokrātu algu paaugstināšanu
Foto: Europa.eu

Eiropas Komisija (EK) trešdien piedraudēja sūdzēt tiesā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latviju, par atteikšanos atbalstīt ES ierēdņu algu palielināšanu no nākamā gada.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Prasība Eiropas Kopienu tiesā (EKT) tiks iesniegta par to, ka dalībvalstis "nerespektē metodi", kas noteikta likumā par eirokrātu algu aprēķināšanas metodi, aģentūrai AFP sacīja EK pārstāvis Entonijs Gravili, apgalvojot, ka reālā izteiksmē, ņemot vērā inflāciju, ierēdņu algas nākamgad samazināsies par 1,8%.

Saskaņā ar automātisku algu aprēķināšanas kārtību, kas piesaistīta dzīvošanas izmaksām, Briselē un Luksemburgā strādājošajam ES personālam no 2012.gada pienākas algas paaugstinājums par 1,7%. Tomēr lielākā daļa ES valstu ir nobalsojušas pret algu celšanu, norādot, ka tas ir nepieņemami pašreizējās krīzes laikā, kad daudzās bloka valstīs no nodokļu maksātāju naudas apmaksāto darbinieku atalgojums ir iesaldēts vai pat samazināts.

Turklāt bloka zemes šomēnes nolēma sūdzēt EK tiesā, jo ir neapmierinātas ar veidu, kādā EK risina ES ierēdņu algu jautājumu. ES dalībvalstis uzskata, ka EK būtu jāievieš nosacījums par īpašiem apstākļiem, lai varētu apturēt pašreizējo kārtību, pēc kādas katru gadu tiek koriģētas ES ierēdņu algas. Šādu nosacījumu dalībvalstis uzskata par piemērojamu apstākļos, ja "ekonomiskā situācija negaidīti un strauji pasliktinās".

Tādējādi šī būs jau otrā reize pēdējos trijos gados, kad EKT būs jāpieņem lēmums strīdā starp EK un ES valstīm, kuras finansē EK aptuveni 130 miljardu eiro (90 miljardu latu) lielo budžetu.

Pērnā gada rudenī ES valstis cieta sakāvi EKT, jo tā atzina par nepamatotiem Latvijas un vēl 11 citu ES valstu iebildumus pret ES ierēdņu algu paaugstinājumu par 3,7%, kā to pieprasīja EK. EKT toreiz norādīja, ka ES valstu valdības esot pārsniegušas savas pilnvaras un tām ir jāpakļaujas noteikumiem, kas regulē eirokrātu algu aprēķināšanu.

Saskaņā ar ES darbinieku atalgojuma sistēmu algas palielinājums pienākas aptuveni 50 tūkstošiem bloka institūcijās nodarbināto, kuru atalgojums svārstās no 2200 līdz 17 000 eiro (no 1550 līdz 12 000 latu) mēnesī, turklāt viņiem pienākas ekspatriācijas pabalsts un viņi maksā zemākus nodokļus.

Tēriņi ES institūcijām prasa summu, kas veido 5,7% no bloka budžeta.

Reaģējot uz plaši pausto kritiku par ES institūciju ierēdņu pārlieku dāsno atalgojumu, šovasar EK ierosināja 2013.–2017.gadā iesaldēt algas savas administrācijas darbiniekiem un samazināt viņiem citus labumus, samazināt eirokrātu darbavietu skaitu par 5%, palielināt viņiem piemērojamo ienākuma nodokli, kā arī pagarināt darba stundas no 37,5 līdz 40 stundām nedēļā un paaugstināt pensijas vecumu no 63 līdz 65 gadiem.

Eirokomisāra standarta alga ir 19 909 eiro mēnesī (aptuveni 14 tūkstoši latu). Turklāt katrs komisārs saņem mājokļa pabalstu 15% apmērā no algas un ikmēneša pabalstu atpūtai un izklaidēm 607 eiro (427 latu) apmērā.

EK prezidenta alga ir 24 442 eiro (aptuveni 18 tūkstoši latu) mēnesī, viņš saņem arī izklaides pabalstu 1418 eiro (997 latu) apmērā, savukārt komisārs, kurš ir arī EK viceprezidents, mēnesī nopelna 22 tūkstošus eiro (aptuveni 15 tūkstošus latu).

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form