EK: eiropieši var vērsties pēc palīdzības visās ES valstu vēstniecībās

Šogad viens no sešiem eiropiešiem savas galvenās brīvdienas plāno pavadīt ārpus ES. Kopumā eiropieši katru gadu, dodoties darba darīšanās vai atpūtā, veic aptuveni 90 miljonus ceļojumu ārpus ES.

Lai palielinātu informētību par  Eiropas pilsonības tiesībām, visām jaunajām pasēm ES informācija par konsulāro aizsardzību būs pieejama blakus  īpašās tīmekļa vietnes adresei, sniedzot sīkākus datus par to, kur varat vērsties pēc palīdzības, ja esat devušies brīvdienās ārpus Savienības.

20 ES valstis jau izsniedz šādas pases vai ir apstiprinājušas, ka to darīs attiecībā uz visām jaunizdotajām pasēm. Paredzams, ka drīzumā tām sekos arī pārējās valstis.

"ES pilsoņiem  ir tiesības lūgt palīdzību jebkurā ES konsulātā vai vēstniecībā, ja attiecīgajā valstī ārpus ES nav viņu valsts pārstāvniecības. Viņiem ir tiesības uz aizsardzību saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kurus piemēro tās dalībvalsts iedzīvotājiem, kuras vēstniecībā viņi griežas. Lai pastiprinātu šīs tiesības un veicinātu pilsoņu ikdienas konsulāro aizsardzību, nākamajos sešos mēnešos Eiropas Komisija ierosinās tiesību aktus par koordināciju un finansiālo kompensāciju. Konsulārā aizsardzība ir Eiropas solidaritātes jautājums. Pilsoņiem jāzina, kur vajadzības gadījumā var saņemt palīdzību. Viņiem nebūtu jāuztraucas par administratīvajām procedūrām," norāda ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga.

Visām 27 ES valstīm diplomātiskā pārstāvniecība ir tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, Ķīnā un Krievijā.

Krīzes Lībijā, Ēģiptē un Jemenā ir norādījušas uz to, cik būtisks ir konsulārais atbalsts valstspiederīgajiem, kuriem piespiedu kārtā jāuzturas ārvalstīs.

Piemēram, Lībijā bija aptuveni 6000 ES pilsoņu, kad radās krīzes situācija, bet tikai astoņām dalībvalstīm tur ir pārstāvniecības.

Konsulārā aizsardzība ir svarīga arī ikdienas situācijās, piemēram, ja ir pazaudēta vai nozagta pase, smaga negadījuma vai slimības, apcietināšanas vai aizturēšanas gadījumā, norāda EK