Eiropas Komisija trešdien apstiprināja priekšlikumus, kas paredz veikt reformas Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikā (CAP).
Priekšlikumus, kuri, domājams, likvidēs ilgu laiku pastāvējušo saikni starp zemnieku saražotās lauksaimniecības produkcijas apjomu un subsīdijām, kuras viņi saņem, ir asi kritizējusi Francija, kura ir lielākā ieguvēja no pašlaik pastāvošās sistēmas.

Priekšlikumus ir paredzēts iesniegt ES lauksaimniecības ministriem, kad viņi nākamnedēļ tiksies Briselē. Debates par šiem ierosinājumiem var aizņemt vairākus mēnešus.

CAP gada budžets ir 40 miljardi eiro (23,84 miljardu latu), kas veido pusi no ES kopējiem izdevumiem.

Sagaidāms, ka pret šo plānu iebildīs ES zemnieki, un ES valdības gatavojas aizstāvēt nepieciešamību saglabāt dotācijas lauksaimniekiem laikā, kad ES 2004.gadā gatavojas uzņemt desmit jaunas dalībvalstis ar mazāk efektīviem lauksaimniecības sektoriem.

Šie iebildumi pret plānotajām reformām var kļūt par kavēkli jauno dalībvalstu sarunās par uzņemšanu, kuras ir paredzēts noslēgt līdz šā gada beigām, norāda aģentūra "Dow Jones".

33 lappušu plānā Fišlers aicina atteikties no saistības starp subsīdijām un saražotās lauksaimniecības produkcijas apjomu. Tāpat viņš iesaka par pieciem procentiem samazināt dotāciju apjomu dažām lauksaimniecības kultūrām.

Pēc priekšlikuma, tiešās subsīdijas ģimenes zemnieku saimniecībām būs ierobežotas 300 000 eiro (178,8 tūkstošu eiro) apjomā, bet lielsaimniecībām, kuras līdz šim ir bijušas lielākās ieguvējas no ES subsīdijām, piešķirto subsīdiju apjoma samazinājums var sasniegt 20 procentus.

Tāpat ierosinātās reformas noteiks lauksaimniekiem stingrākus standartus vides, veselības un pārtikas drošības, kā arī stingrākas prasības dzīvnieku labklājības jomā.

Eiropas Komisija lēš, ka minētās reformas ļaus ietaupīt aptuveni 200 miljonus eiro (119,2 miljonus latu) gadā.

Fišlers ir paziņojis, ka subsīdiju apjoma samazināšana lauksaimniekiem ir nepieciešama pirms gaidāmās ES paplašināšanās, jo, pēc viņa vārdiem, savienība nevar atļauties saglabāt līdzšinējo subsīdiju līmeni, kad ES iestāsies nabadzīgākās kandidātvalstis ar lielu zemnieku skaitu.

ES valstīs ir astoņi miljoni zemnieku, bet tikai Polijā vien - desmit miljoni.

Dānijas lauksaimniecības ministrs Marians Fišers Boels, kura valsts pārraudzīs ES paplašināšanās sarunas noslēguma kārtu, brīdinājis, ka domstarpības attiecībā uz lauksaimniecības reformām nevajadzētu risināt uz savienības paplašināšanas rēķina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!