Situāciju, kad par ietekmi ES vadībā cīkstēsies Spānijas premjerministrs Hosē Luiss Rodrigess Sapatero, Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, eksperti drīzāk pielīdzina daudzgalvainajam nezvēram no sengrieķu mitoloģijas hidrai, nevis hibrīdam.
"Patiesībā jaunā sistēma nav vienkāršāka par iepriekšējo," uzskata Eiropas Politikas centra analītiķis Antonio Misiroli. "Tās ieviešana dzīvē nebūs viegls uzdevums."
ES Padomes prezidenta amata tāpat kā augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikas jautājumos posteņa izveidi nosaka Lisabonas līgums.
Tam cita starpā bija jāsniedz arī atbilde uz kādreizējā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera slaveno jautājumu: "Kuram zvanīt, ja vēlies runāt ar Eiropu?" Tomēr, kā brīdina eksperti, varētu izrādīties, ka ES telefonu grāmata tikai kļuvusi biezāka.
Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā saglabāta iepriekšējā rotējošā prezidentūras sistēma, taču ES līderu samitus un ārlietu ministru tikšanās tagad vadīs attiecīgi Hermans van Rompejs un augstā pārstāve ārlietu jautājumos Ketrina Eštone.
"Lisabonas līguma lielākais trūkums ir ES rotējošās prezidentūras [sistēmas] saglabāšana," pārliecināts Eiropas Parlamenta (EP) "zaļo" līderis Daniels Kons-Bendits.
Kopš stāšanās amatā mēneša sākumā bijušais Beļģijas valdības vadītājs Hermans van Rompejs centies īpaši nejaukties tagadējās bloka prezidējošās valsts Zviedrijas vadībā.
1. janvārī ES vadības stafetes kociņš no Stokholmas tiks nodots Madridei.
Sapatero izdevies panākt, ka Spānijā notiks vairāki nozīmīgi samiti, tostarp ES un ASV prezidenta Baraka Obamas tikšanās, kā arī sanāksmes ar Latīņamerikas valstu, Vidusjūras savienības un Marokas līderiem.
"Mēs esam noslēguši džentelmeņu vienošanos," atklāja Spānijas ārlietu ministrs Migels Anhels Moratinoss. "Van Rompeja kungs vadīs tikšanās, bet Sapatero kungam viņam līdzās būs nozīmīga loma."
"Nebūs nekādas konkurences starp Spānijas prezidentūru, Padomes prezidentu un augsto pārstāvi, [visi viens otru] papildinās," piebilda Moratinoss.
Spānija ES ārlietu pārstāvei Eštonei piedāvās plašu darbības lauku - Tuvajos Austrumos, Latīņamerikā, Ziemeļāfrikā un Vidusjūras reģionā.
Savukārt Barrozu pats meklēs savu ietekmes jomu. Tomēr, kā norāda kāds vārdā neminēts diplomāts, EK prezidents galu galā varētu būt lielākais ieguvējs, jo pēc pirmā amatā aizvadītā piecu gadu termiņa Barrozu gan Briselē, gan ārvalstīs guvis plašāku atpazīstamību nekā Rompejs un Eštone kopā.