Pārdodot "Mistral" tipa kuģi, Francija kļūtu par pirmo NATO dalībvalsti, kas Krievijai piegādājusi militāro tehniku.
Tomēr 500 miljonus eiro (351,40 miljonus latu) vērtais darījums vēl nav noslēgts, tādēļ Parīzei vēl ir iespējas Maskavai noteikt ierobežojumus, uzskata Parīzes Stratēģisko un starptautisko attiecību institūta vadītāja vietnieks Žans Pjērs Molnī.
"Viss būs atkarīgs no detaļām," norāda Molnī. "Nekas Francijai nevar liegt noteikt ierobežojumus, piemēram: "Es piekrītu pārdot šo kuģi, bet ar nosacījumu, kas tas netiks izmantots konfliktā ar Gruziju.""
Bažas par kuģa iespējamu izmantošanu konfliktos ar kaimiņvalstīm paudušas arī Baltijas valstis un Gruzija, uzskatot, ka darījums varētu apdraudēt to drošību. Šādu uzskatu vēl vairāk pastiprināja Krievijas jūras spēku komandiera izteikumi pērnā gada decembrī - proti, ka kuģis būtu lieti noderējis 2008.gada augustā Krievijas un Gruzijas kara laikā. Kā uzsvēra militārpersona, tolaik tas būtu devis Krievijai iespēju karavīrus dislocēt jau 40 minūšu, nevis 26 stundu laikā.
Taču, kā norāda izdevuma "Jane's" analītiķis Metjū Klemenss, Krievijas kaimiņvalstu bažas ir pārspīlētas.
"Kuģa sniegtās iespējas nevajadzētu pārspīlēt. Tas nav augstākā līmeņa bruņojums," viņš uzskata. "Šis kuģis tiks izmantots, lai modernizētu novecojušo Krievijas floti."
Reaģējot uz vairāku valstu, tostarp ASV, iebildumiem, Francijas aizsardzības ministrs Ervē Morēns vēl pirmdien sacīja, ka karakuģa pārdošana ir solis, kas apliecina "Eiropas jaunās attiecības ar Krieviju" un norāda uz to, ka Krievija tagad tiek uzskatīta par partneri Eiropas drošības jomā.
Pēc Francijas aizsardzības resora amatpersonu teiktā, Krievija jau interesējusies par iespējām iegādāties vēl trīs šādus kuģus un lēmums par tiem tiks pieņemts tuvāko nedēļu laikā.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens trešdien paziņoja, ka neiebilst pret Francijas un Krievijas plānoto darījumu, taču atzina, ka atsevišķas alianses dalībvalstis neatbalsta šādu ieceri.
"Ģenerālsekretārs neuzskata Krieviju par draudu un cer, ka arī Krievija neuzskata NATO par draudu," norādīja alianses preses pārstāvis Džeimss Apaturai. "Viņš uzskata pašu par sevi saprotamu, ka jebkāds ieroču pārdošanas darījums notiktu saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem."
"Taču dažām alianses dalībvalstīm bažas, protams, pastāv un tās ir saprotamas vēsturisku un ģeogrāfisku apsvērumu dēļ," piebilda Apaturai.