Francija minējusi iespēju, ka tā varētu atkal pilnībā integrēties NATO, acīmredzot cerībā stimulēt Eiropas Savienības (ES) topošo militāro struktūru, taču panākumi nav garantēti, uzskata eksperti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šķiet, ka prezidents Nikolā Sarkozī saista ES aizsardzības struktūru attīstību ar Francijas pilnīgu integrēšanos alianses militārajā komandstruktūrā, kaut gan ES aizsardzības struktūras bieži kritizē kā neefektīvas un konkurējošas ar NATO.

Divdesmit viena no NATO 26 dalībvalstīm ir arī ES locekles, un "daudzas no tām nevēlas konkurenci vai dublēšanu", norāda Stratēģisko pētījumu fonda eksperts Īvs Buajē.

Debates, kas notiek 41 gadu pēc Francijas līdera Šarla de Golla lēmuma izstāties no NATO militārās struktūras, ir tikko sākušās, un tām būs jāgaida, kad marta beigās tiks publicēta aizsardzības stratēģijas "baltā grāmata", ko licis sagatavot Sarkozī.

Ir arī svarīgi zināt, tieši kādus noteikumus Francija izvirzīs, lai pilnībā atgrieztos NATO, un kā uz to reaģēs ASV un Lielbritānija, kuru Parīze apsūdz ES militārā progresa bloķēšanā.

Kā uzskata Bastians Gīgerihs no Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) Londonā, Francija kā vienu kompensāciju varētu pieprasīt nostiprināt janvārī Briselē atklāto ES militāro galveno mītni.

Lai kas tiktu prasīts, NATO virsnieki ir apmierināti, ka 12 gadus pēc pirmā tuvināšanās mēģinājuma, kas beidzās ar Francijas daļēju reintegrēšanos, Francija ar Sarkozī muti beidzot runā par šī procesa pabeigšanu.

"Tas būtu ļoti vēlams pavērsiens, ja tas notiktu," teica kāds NATO štāba augsta ranga virsnieks, lūdzot neminēt viņa vārdu.

"Protams, visi seko publiskajai diskusijai," viņš teica. "Tā šeit radījusi zināmu saviļņojumu."

Pēc viņa teiktā, "franču virsnieki un militārpersonas pašlaik dod ievērojamu ieguldījumu", taču viņš atzina, ka reālai integrācijai, ja tāda notiktu, būtu liels "psiholoģiskais efekts".

Kāds Eiropas diplomāts, kura valstij, iespējams, būtu jāatdod Francijai vairāki augsti militārie amati, teica: "Es redzu vienīgi pozitīvu efektu no tā."

Savukārt ISS transatlantisko attiecību direktors Dana Allens saka: "Valda vispārējs uzskats, ka Francijas militārās aprindas atbalstītu šādu "reintegrāciju", taču Ārlietu ministrijas diplomāti uz to raudzītos skeptiskāk."

Pēc Sarkozī rīkojuma sagatavotajā ziņojumā par globalizāciju bijušais ārlietu ministrs Ibērs Vedrins 5.septembrī brīdināja, ka Francija neko neiegūtu, ja tā sevi ciešāk saistītu ar ASV. Tas "dotu Francijai tādu ietekmi, ko varētu salīdzināt ar citu ASV sabiedroto ietekmi, kas faktiski nav nekāda", teikts ziņojumā.

Turpretim bijušais Francijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Anrī Bantežā, kurš tagad vada ES militāro komiteju, uzsvēra - "ja Francijas pozīcijas NATO tiks normalizētas, tas palīdzētu likvidēt daudz aizdomu pret to".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form