Foto: Reuters/Scanpix
Igaunijas labējie radikāļi zaudējuši daudz no savas ietekmes un biedru skaita, jo vairs nav tādu mobilizējošu faktoru kā konflikts par pieminekļa padomju karavīriem pārvietošanu no Tallinas centra, kura laikā notika sadursmes ar kreisajiem radikāļiem, otrdien informē portāls "Delfi.ee".

Diskusijas par radikāliem nacionāliem elementiem aktualizējās pēc tam, kad asiņainus teroraktus sarīkojušā norvēģa Andresa Bēringa - Breivīka "manifestā" atrada norādes arī uz Igaunijas nacionālistiem.

Politologs Andress Kazekamps atzinis, ka klasiskā izpratnē labējie uzskati vieno konservatīvos un liberāļus, taču pēdējā laikā viņiem pievienojušies jaunie radikāļi.

Tos raksturo nacionālisms un cīņa pret imigrāciju. Tiesa arī šeit ir jānošķir galēji labēju uzskatu partijas un vienkāršās anarhistiskās ekstrēmistu kopas.

Šādu kopu locekļi atrod viens otru un vienojas par aktivitātēm interneta sociālajos tīklos vai slēptākā veidā, norāda laikraksts "Eesti Päevaleht".

Laikraksta konsultants, kurš kādreiz bijis saistīts ar ekstrēmistu vidi un vēlāk to pētījis, atzīst, ka patlaban Igaunijā vērojams to darbības apsīkums, jo vairs nav mobilizējošu faktoru.

Savulaik "Bronzas kareivja" epopeja iedvesmoja arī viņu pretiniekus no kreisā spārna, taču, laikam ejot, aktivitāte kļūst arvien vājāka. Nav vērojama arī  būtiska imigrācija, kas varētu uzkūdīt labējos.

Līdz ar to kādreizējās kopas ir izjukušas, vai arī neuzsāk neko ievērības cienīgu, secina eksperts.

Kā ziņots, 2007.gadā naktī uz 27.aprīli Igaunijas galvaspilsētas centrā Tenismegi pakalnā tika demontēts piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem - tā sauktais Bronzas kareivis. Protestējot pret to, naktīs uz 27. un 28.aprīli notika krievvalodīgo jauniešu rīkoti grautiņi Tallinā un nekārtības valsts ziemeļaustrumu pilsētās. Tika aizturēti aptuveni 1200 nemieru dalībnieku.

Jau vēstīts, ka 22. jūlijā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo notika sprādziens, kurā gāja bojā 8 cilvēki. Vēlāk netālā ezera Utejas salā notika apšaude jauniešu vasaras nometnē, kurā nogalināti 68 cilvēki.

Atbildību par notikušo uzņēmās 32 gadus vecais Norvēģijas pilsonis Andress Bērings - Breivīks. Iepriekš viņš publiskoji 1500 lappušu manifestu, kurā skaidro savas rīcības iemeslus un min viņa uzskatu piekritējus citviet Eiropā, tajā skaitā atsevišķas politiskās partijas Baltijas valstīs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!