Tādas megapoles kā Tokija, Mumbaja un Ņujorka, kas plašinoties saskaras ar veselības problēmām, kļūst par milzīgu izaicinājumu pasaules politikai, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) samitā atzina eksperti.

Par megapolēm tiek dēvētas pilsētas, kurās ir vairāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju, un to skaits visā pasaulē turpina augt, jo arvien vairāk cilvēku no lauku reģioniem migrē uz lieliem, plašiem pilsētu centriem.

No 2007.gada līdz 2020.gadam to skaits pieaugs no 19 līdz 27, norādīja Ņujorkas universitātes Pasaules pilsētu projekta vadītājs Viktors Rodvins.

Turklāt pašas pilsētas paplašinās ārkārtīgi strauji.

"Katru minūti, kamēr es runāju, kāda persona pārceļas uz Lagosu, Kinšasu vai Daku," sacīja Rikijs Bardets no Londonas Ekonomikas skolas.

Katrs 25.planētas iedzīvotājs līdz 2025.gadam dzīvos kādā no lielpilsētām, sacīja PVO pārstāvis Francisko Armada Perezs.

Veselības problēmas, kas rodas ārpus lielpilsētām, saasinās tieši lielpilsētās. Tādas slimības kā AIDS, SARS vai putnu gripa H5N1 var izplatīties zibens ātrumā, it īpaši graustu rajonos, kur dzīvo viena trešdaļa no pilsētu iedzīvotājiem.

Pārapdzīvotība un slikti sanitārie apstākļi veicina tuberkulozes izplatīšanos, kas ir milzīga problēma, ar ko nākas saskarties lielpilsētu veselības darbiniekiem.

Bardets arī uzsvēra, ka katru dienu Indijā autoavārijās iet bojā 300 cilvēki. "Tas ir līdzvērtīgi tam, ja katru dienu nogāztos viena lidmašīna, taču neviens par to nerunātu," sacīja Bardets.

Turklāt trīs ceturtdaļas no pasaules CO2 emisijas apjoma veido pilsētas. Tas nozīmē, ka, tikai mazliet izmainot iedzīvotāju enerģijas patēriņa veidu pilsētās, lielā mērā var ietekmēt klimata izmaiņas.

"Mums tagad ir jauna problēma, jauns pētījumu lauks - veselība pilsētā," sacīja Rodvins.

Tomēr veselības problēmas, ar ko saskaras lielpilsētas, neizplatās tikai jaunattīstības valstīs, uzsver eksperti.

Parīzes vai Londonas nabadzīgajos rajonos ir tās pašas veselības problēmas, kas Mumbajā vai Lagosā.

PVO aprīlī uzsāka milzīgu kampaņu, lai "veselībai atvērtu sabiedrisko telpu", mudinot apmēram 1000 pilsētas noslēgt satiksmei daļu ielu un veicināt vingrošanu publiskajos parkos.

Timotijs Evanss no BRAC Sabiedrības veselības skolas Bangladešā norādīja uz dažiem uzlabojumu piemēriem, kurus varētu ieviest.

Ja mūsu politiķi nezina, kāds stāvoklis valda graustu rajonos, tad viņi varētu nebūt ieinteresēti un spējīgi risināt šīs problēmas, sacīja Evanss.

Dakā ginekoloģijas centri sniedz palīdzību arī graustu rajonos, uz pusi samazinot sieviešu mirstību.

"Panākumi ir iespējami," sacīja Evanss.

Otrais Berlīnes PVO samits par veselības problēmām kopā pulcē apmēram 1000 vadošos pasaules ekspertus. Samits norisināsies līdz 13.oktobrim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!