Eksperti pārliecināti - 'Dieva daļiņa' ir atklāta
Foto: AFP/Scanpix

Fiziķi tagad ir pārliecināti, ka pagājušā gada jūlijā Eiropas kodolpētījumu centrā (CERN) atklātā elementārdaļiņa patiešām ir Higsa bozons jeb tā sauktā "Dieva daļiņa", vēsta raidsabiedrība "Sky News".

Dati apstiprina, ka 2012. gadā atklātā elementārdaļiņa ir Higsa bozona, kas piešķir matērijai masu un satur kopā Visumu, paveids. "Ir skaidrs, ka mums ir darīšana ar Higsa bozonu, tomēr mums vēl ir tāls ceļš ejams, lai uzzinātu, kāda veida Higs bozons tas ir," paziņoja CERN fiziķis Džo Inkandela.

Jau vēstīts, ka CERN zinātnieki, kas strādā ar Lielo hadronu paātrinātāju, pagājušā gada jūlijā atklāja jaunu elementārdaļiņu. CERN toreiz ziņoja, ka atklātā daļiņa atbilstot teorētiski izskaitļotajam Higsa bozonam. Higsa bozona eksistence līdz šim nebija eksperimentāli pierādīta, tomēr zinātniekiem vēl bija jāstrādā pie tā, lai apstiprinātu, ka atklātā daļiņa patiešām ir Higsa bozons.

Higsa bozons ir pēdējais mūsdienu elementārdaļiņu teorijas jeb Standarta modeļa elements, kas līdz šim nav bijis novērots, bet postulēts tikai teorētiski. Šī hipotētiskā daļiņa nosaka visu pārējo daļiņu masu, tomēr paša Higsa bozona masu teorijā nav iespējams aplēst. Zinātnieki cerēja, ka noslēpumainās elementārdaļiņas meklējumos palīdzēs Lielais hadronu paātrinātājs.

2011. gadā  ASV Ilinoisas paātrinātāja "Tevatron" zinātnieki paziņoja, ka guvuši pierādījumus Higsa bozona eksistencei, savukārt CERN zinātnieki, atkārtoti pārbaudot detektora ATLAS savāktos datus, tomēr neatrada noslēpumainā Higsa bozona pēdas, baumas par kura atklāšanu 2011. gada aprīlī izraisīja milzīgu ažiotāžu zinātnes pasaulē.

Lielais hadronu paātrinātājs tika iedarbināts izmēģinājumiem 2008. gada 10. septembrī, bet vēlāk dažādu traucējumu dēļ tā darbība vairākkārt apturēta un atkal atjaunota.

Paātrinātājs, kas izmaksājis 10 miljardus Šveices franku (4,66 miljardus latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz 20 gadus. Kad Lielais hadronu paātrinātājs darbosies ar pilnu jaudu, tas spēs izraisīt 600 miljonus elementārdaļiņu sadursmju sekundē, protoniem pārvietojoties ar ātrumu, kas ir 99,99% no gaismas ātruma.

Source

www.DELFI.lv

Tags

CERN Higsa bozons Lielais hadronu paātrinātājs Šveice
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Eksperti pārliecināti - 'Dieva daļiņa' ir atklāta

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus