Viņš uzskata, ka Eiropai trūkst "demokrātiski orientētas, visaptverošas aizsardzības" pret islamisko vai cita veida politisko terorismu. "Mums ir vajadzīga politiskā griba un vispārēja vienprātība," paziņoja Cimmermans.
Viņš sacīja, ka bieži vien trūkst pamatu kopīgai rīcībai pret terorismu Eiropā. Slepenie dienesti reāli nesadarbojas viens ar otru. Savukārt militārie līdzekļi ir ierobežoti un vēl nav izveidoti ātrās reaģēšanas spēki.
Eiropā dzīvo 15-20 miljoni musulmaņu. "Tomēr nevar teikt, ka mums Eiropā būtu labi integrētas musulmaņu kopienas," sacīja Cimmermans. Cilvēkiem ir jābūt modriem pret radikalizēšanos. Lai cīnītos pret islama teroristu tīklu, arī otrajā pusē ir nepieciešams funkcionējošs tīkls, viņš norādīja.
Savukārt Dānijas starptautisko pētījumu institūta pētniece Anja Dalgārda-Nīlsena analizējusi "Salafistu džihadistu" tīklu. Pēc viņas teiktā, tas ir grupējums, kas saskata draudus islamam un vēlas atjaunot "senā islama slavu". Tīkls agrāk bija ļoti decentralizēts, taču to stiprinājis karš Irākā.
Arī Dalgārda-Nīlsena brīdināja nenovērtēt briesmas pārāk zemu. Viņa tomēr norādīja, ka daudzus terora aktus Eiropā novērsis labais policijas darbs.
Eiropas Aeronautikas, aizsardzības un kosmosa izpētes kompānijas (EADS) pārstāvis Holgers Mejs pavēstīja, ka briesmas nāk no daudzām pusēm. Draudus var radīt lidmašīnu nolaupītāji, hakeri, vai molekulārie biologi. "Notiek draudu demokratizācija - ikviens var draudēt ikvienam ar gandrīz jebkādiem līdzekļiem," sacīja Mejs.