Konfliktu analīze postpadomju telpā norāda uz to, ka informatīvā ekspansija nenotiek vienas dienas laikā, uz to nevar raudzīties kā zibenīgu uzbrukumu, portālam "Delfi" norāda Ukrainas Militāri politisko pētījumu centra eksperts informācijas drošības jautājumos un grupas "Informatīvā pretestība" dalībnieks Vjačeslavs Gusarovs.
Ukrainas gadījumā var teikt, ka informātīvās ekspansijas periods ilga vairāk kā 20 gadus, taču tās aktīvā fāze sākās 2013. gadā, skaidro eksperts.
Informatīvā ekspansija izpaužas kā daudzu informatīvu pasākumu kopums, kuru mērķis ir veidot sabiedrības viedokli, lai radītu sev vēlamu priekšstatu par situāciju ekonomikā, diplomātijā, politikā un citās sfērās. Šādā veidā informatīvā ekspansija liek pamatus hibrīdkaram.
Varētu rasties jautājums - vai nevarēja jau laikus atklāt Krievijas informatīvo ekspansiju Ukrainā? Problēmas rada tas, ka informatīvās ietekmes pazīmes nav spilgti izteiktas un neatrodas informatīvās plūsmas virspusē. Tādēļ, lai atklātu informatīvu ekspansiju, ir jāanalizē mediju informācijas plūsmas, uzsver Gusarovs.
Gusarovs 6. maijā būs sastopams Rīgā, kur Hotel Bergs telpās uzstāsies Austrumeiropas politikas pētījumu centra rīkotā seminārā "NVO un mediju loma hibrīdkarā. Ukrainas pieredze divus gadus pēc Krievijas iebrukuma".
Vēstīts, ka pēc tautas protestiem Kijevā 2014, gada sākumā, kuros tika gāzts pret Maskavu labvēlīgi noskaņotais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu un ar prokremlisko kaujinieku starpniecību veicināja bruņotu konfliktu Ukrainas austrumos.
Krievijas militāro kampaņu pavada arī informatīvais karš un propagandas izplatīšana, kurā traģiskajos notikumos tiek vainoti Rietumi un "fašisma atdzimšana".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
