Lietuva nonākusi ciešos recesijas žņaugos - šādu viedokli otrdien paudis "SEB bankas" prezidenta padomnieks Gitans Nausēda, komentējot Statistikas departamenta izplatīto informāciju, ka Lietuvas iekšzemes kopprodukts šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn sarucis par 12,6% jeb līdz 20,981 miljardam litu (4,28 miljardiem latu).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā norādījis ekonomists, pirmā ceturkšņa rādītāji gan pilnībā neatspoguļo situāciju atsevišķās ekonomikas nozarēs, bet jau tagad redzams, ka "visdziļākajā bedrē" nonākusi pārstrādājošā rūpniecība, mazumtirdzniecība, celtniecība un nekustamā īpašuma bizness, kamēr lauksaimniecībā un neražošanas pakalpojumu uzņēmumos kritums nav bijis tik liels.

"Tiesa, analizējot IKP ar izdevumu metodi, viens no faktoriem darbojas amortizējoši. Tas ir neto eksports, kas, importam sarūkot straujāk nekā eksportam, pat pozitīvi ietekmējis IKP veidošanos. Diez vai tas ir īpašs mierinājums, ņemot vērā, ka pārējās IKP komponentes - mājsaimniecību patēriņš un iekšējās investīcijas - kritušās vienkārši katastrofālā tempā. Ekonomiku īpaši nevarēja ietekmēt arī valdības patēriņš, kas nonācis stingras fiskālās politikas spīlēs," teikts Nausēdas paziņojumā presei.

Kā lēš analītiķis, šajā ziņā "tumšākā nakts" Lietuvai gaidāma šā gada pirmajā un otrajā ceturksnī. To pārdzīvojot, situācija uzlabosies.

"Lielākā cerība atgūties saistāma ar uzticēšanās atjaunošanos starptautiskajā finanšu tirgū, par ko joprojām nākas runāt nākotnes formā. 2009.gada beigās un 2010.gada pirmajā pusē būtu jāsāk atgūties Rietumeiropas tirgum, kas Lietuvai ir ļoti nozīmīgs, kamēr uz Krievijas, Ukrainas un citu NVS valstu ekonomikas renesansi nevaram cerēt ne šajā, ne nākamajā gadā," viņš norādījis.

Pēc Nausēdas teiktā, nav īpašu cerību, ka tuvāko ceturkšņu laikā varētu parādīties specifiski, tikai Lietuvai raksturīgi faktori, kas izkustinātu biznesu no sastinguma.

"Ekonomikas atdzīvināšanas plāns pagaidām reāli nedarbojas un uz saimnieciskajiem procesiem tam ir tikai simboliska ietekme, tikmēr iesīkstējušās Lietuvas problēmas - birokrātiska uzņēmējdarbības regulēšana, neelastīgs darba tirgus, nelabvēlīga mazo un vidējo uzņēmumu darbības vide - joprojām pastāv, neraugoties uz valdības solījumiem un deklarācijām," konstatējis eksperts.

Vērtējot paredzamo IKP pārmaiņu dinamiku atsevišķos šā gada ceturkšņos, SEB bankas analītiķi nav mainījuši savas iepriekšējās prognozes, kas paredz, ka 2009.gadā Lietuvas ekonomika saruks par 9%, bet 2010.gadā - par 3,5%.

Kā otrdien paziņojis Statistikas departaments, 2009.gada pirmajos trīs mēnešos, rēķinot uz vienu iedzīvotāju attiecīgā laika posma cenās, Lietuvas IKP veidoja 6263 litus jeb par 12,2% mazāk nekā 2008.gada pirmajā ceturksnī, atrēķinot cenu pārmaiņu ietekmi.

Ņemot vērā sezonas un darba dienu skaita ietekmi, šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu 2008.gadā IKP sarucis par 10,9%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada ceturto ceturksni - par 9,5%.

Kā atgādina biznesa ziņu portāls "vz.lt", saskaņā ar Finanšu ministrijas oficiālajām IKP krituma prognozēm, kas tika publiskotas marta beigās, 2009.gadā Lietuvas ekonomika varētu sarukt par 10,5%. Vēl decembrī tika prognozēts 4,8% kritums.

Saimniecības ministrs Daiņus Kreivis savukārt lēsis, ka gadījumā, ja Lietuva nebūtu apstiprinājusi ekonomikas veicināšanas plānu aptuveni piecu miljardu litu apmērā, kritums varētu sasniegt pat 15%. Tomēr daži analītiķi pieļauj iespēju, ka tāds kritums ir iespējams arī ar minēto valdības atbalstu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form