Lejiņš norādīja, ka ilglaicīgā Kubas vadoņa nāve neko šīs valsts dzīvē un attiecībās ar ASV nemainīs. "Lielākais lūzuma punkts jau ir noticis – [ASV prezidenta Baraka] Obamas lēmums atjaunot diplomātiskās attiecības ar Kubu," sacīja Lejiņš.
Eksperts ir pārliecināts ka Fidela Kastro brālis Rauls Kastro, kas patlaban ieņem Kubas prezidenta amatu, turpmāk turpinās būt piesardzīgs, un Kuba aizvien turpinās bremzēt tirgus atvēršanu.
"Domāju, ka pārmaiņas varēs gaidīt tikai tad, kad miris būs arī Rauls," pauda Lejiņš, norādot, ka Fidela Kastro nāve būtībā iezīmē vēsturiska posma noslēgumu, nevis reāli spēj kaut ko ietekmēt valsts attīstības procesos.
Lai Kubā notiktu pārmaiņas, jānomainās vēl vienam valsts vadītājam, un kubiešiem ir jāļauj veidot mazie un vidējie uzņēmumi, uzsvēra Lejiņš. Viņaprāt, būtiskas pārmaiņas Kubā līdz ar diplomātisko attiecību atjaunošanu ar ASV ir notikušas, turklāt tās piedzīvotas Fidela Kastro dzīves noslēgumā. Tāpēc domājams, ka viņš tās atbalstījis, citādi Rauls Kastro tām arī nebūtu piekritis, norādīja Lejiņš.
Kā ziņots, piektdienas, 25. novembra, vakarā 90 gadu vecumā miris Kubas komunistiskās revolūcijas simbols Fidels Kastro, paziņojusi nacionālā televīzija.
"Šovakar plkst. 22.29 (sestdien plkst. 5.29 pēc Latvijas laika) miris Kubas revolūcijas virspavēlnieks," televīzijā paziņoja viņa brālis, pašreizējais Kubas prezidents Rauls Kastro. "Vienmēr uz priekšu, līdz uzvarai."
Kastro bija viens no visilgāk pie varas bijušajiem valsts līderiem modernās pasaules vēsturē, kuram izdevās pārdzīvot gandrīz pusgadsimtu ilgos ASV mēģinājumus gāzt komunistiskā režīma diktatoru.
Viņš pārdzīvoja arī neskaitāmus atentātu mēģinājumus, un viņa varas gados Baltajā namā nomainījās deviņi ASV prezidenti.
Tikai 2006. gadā, jau vairāk nekā desmitgadi pēc Aukstā kara beigām, Fidels Kastro veselības problēmu dēļ atstāja valsts vadītāja amatu, nododot to sava jaunākā brāļa Raula rokās.
