Šis kuģis - lielākā un sarežģītākā Eiropā uzbūvētā kosmiskā ierīce - dos būtisku atspaidu SKS būvēšanā un apkalpes apgādāšanā un būs viens no Eiropas lielākajiem ieguldījumiem SKS būvē.
Piekrauta kravas kuģa kopējā masa sasniedz 19,5 tonnas, no kurām 7,5 tonnas ir krava - pārtika, ūdens, skābeklis, aprīkojums un citas stacijas apkalpei nepieciešamās lietas.
Taču desmit metrus garais kuģis ir divas reizes smagāks par kravu, kādu nesējraķete "Ariane" līdz šim pacēlusi. Lielākais risks bija tāds, ka nesējraķete ar šādu smagumu nespētu atrauties no zemes. Tādā gadījumā 600 tonnas degvielas varēja uzsprāgt, iznīcinot raķeti un kuģi.
Paredzams, ka kravas kuģis pieslēgsies stacijai 3.aprīlī un pacels to par 30 kilometriem augstākā orbītā. Stacijas augstums katru dienu samazinās par 200 metriem.
Tas paliks pieslēdzies pie SKS līdz augustam, kad pēc stacijas atkritumu uzņemšanas atpakaļceļā sairs Zemes atmosfērā virs Klusā okeāna.
Pirmais no pieciem paredzētajiem automatizētajiem kravas kuģiem nokristīts 19.gadsimta zinātniskās fantastikas rakstnieka Žila Verna vārdā.
Pašlaik starp Zemi un staciju kursē ASV vairākkārt izmantojamie kosmosa kuģi un Krievijas kuģi "Sojuz" un "Progress", taču Eiropas kravas kuģa kravnesība ir daudz lielāka.
Tas spēj uzņemt trīs reizes vairāk kravas nekā Krievijas bezpilota kravas kuģis "Progress", savukārt ASV atspoļkuģus paredzēts pārstāt izmantot 2010.gadā.
Eiropas transportkuģi ir arī pietiekami lieli, lai SKS astronauti tajos varētu strādāt.
1,3 miljardus eiro (913,64 miljonus latu) vērtais kosmosa kuģis "Žils Verns" samontēts kompānijas "EADS Astrium" rūpnīcā Vācijas pilsētā Brēmenē no daļām, kas ražotas vairākās valstīs.