Jauna direktīva paredz, ka tiks veicināta "otrās paaudzes" jeb no atkritumiem, atlikumiem, aļģēm un citiem līdzīgiem materiāliem ražotās biodegvielas ražošana. Atjaunojamās enerģijas direktīvas galvenais mērķis ir līdz 2020. gadam panākt, ka atjaunojamo enerģiju īpatsvars ES sasniedz 20% no kopējā enerģijas patēriņa.
Lai to sasniegtu, katrai dalībvalstij tiek noteikti saistošie mērķi, kas paredz palielināt atjaunojamās enerģijas patēriņu elektrības, kurināšanas, dzesēšanas un transporta jomās, kā arī veicināt energoefektivitāti un enerģijas taupīšanu. Dalībvalstīm būs jāsagatavo konkrētām prasībām atbilstoši atjaunojamās enerģijas rīcības plāni, kā šos mērķus sasniegt. Latvijai, kam 2005.gadā atjaunojamās enerģijas patēriņa īpatsvars bija 32,6%, 2020. gadā būs jāsasniedz 40%.
EP debatēs deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK, UEN) pauda gandarījumu par to, ka ES saglabājusi iepriekš noteiktos mērķus palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā, neskatoties uz pašreizējo globālo finanšu un ekonomisko krīzi un to, ka šobrīd fosilo kurināmo cenas īslaicīgi ir kritušās, portālu "Delfi" informēja deputāta palīdze Guna Zaķe-Baltā.
Savukārt deputāte Inese VAIDERE (UEN) uzskata, ka risinājumam par emisiju kvotu sadali būtu "jābūt vēl drosmīgākam", lai tas būtu taisnīgs pret valstīm, kas emisijas jau būtiski samazinājušas.
ES Siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības sistēma tiek reformēta, lai nākotnē būtiski samazinātu izmešu apjomus: Kopienas sistēmas aptvertajā sektorā 2020. gadā ir jāpanāk emisiju samazinājumu par 21% salīdzinot ar 2005. gadā reģistrēto līmeni.
Pašlaik sistēmā ir iesaistītas tādas nozares kā, piemēram, spēkstacijas, cementa, stikla, kaļķa, ķieģeļu, keramikas, celulozes rūpniecība. EK priekšlikumā paredzēts sistēmu paplašināt, iekļaujot tajā jaunas nozares: ķīmisko rūpniecību, alumīnija ražošanu, kā arī oglekļa savākšanu un noglabāšanu.