Rezolūcijā EP deputāti aicina veikt īpašu izmeklēšanu par nāves gadījumiem un vardarbību, kas sekoja velēšanām, kā arī iesaka Eiropas Savienības (ES) Padomei apsvērt iespēju nosūtīt uz Moldovu misiju, lai sekmētu reformu procesu tiesībaizsardzības iestādēs.
Ar 467 balsīm par, 27 pret un 18 balsīm atturoties pieņemtajā rezolūcijā deputāti aicina veikt īpašu izmeklēšanu par nāves gadījumiem pēc vēlēšanām, kā arī par jebkuriem iespējamiem izvarošanas un necilvēcīgas apiešanās gadījumiem, kas notika aizturēšanas un politisko arestu laikā.
Parlaments pauž bažas par pēcvēlēšanu notikumos arestēto pamattiesībām, tostarp tiesībām uz dzīvību, tiesībām neciest no fiziskas vardarbības, spīdzināšanas un sodīšanas. EP nosoda arī iebiedēšanas kampaņu, kuru Moldovas iestādes ir uzsākušas pret medijiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.
Pēc vēlēšanām Moldovas valdība apsūdzēja Rumāniju par iesaistīšanos demonstrācijās un nolēma izraidīt Rumānijas vēstnieku, kā arī ieviest vīzu režīmu šīs ES dalībvalsts pilsoņiem. Deputāti pauž nožēlu par šo lēmumu un pieprasa sniegt tūlītējus un nopietnus pierādījumus apgalvojumiem "par ārvalstu valdību iesaistīšanos".
Vienlaikus Parlaments atkārtoti apstiprina apņemšanos turpināt mērķtiecīgu ES dialogu ar Moldovas Republiku, tomēr piešķirot lielu nozīmi tiesiskumam un cilvēktiesībām. Lai saglabātu Moldovas iedzīvotāju uzticēšanos, ES ir aktīvi jāiesaistās situācijas pārvaldīšanā, uzsvērts rezolūcijā - Eiropas Komisijai, ES Padomei un dalībvalstīm pilnībā jāizmanto Eiropas Kaimiņattiecību politika (EKP) un jo īpaši jaunā Austrumu partnerības programma.
EKP un Austrumu partnerībā, kuru paredzēts drīz sākt, ir atzīta Moldovas tiekšanās uz Eiropu un Moldovas īpašās senās vēsturiskas, kultūras un ekonomikas saites ar ES valstīm. ES ir izvirzījusi mērķi 2009. gada jūnijā sākt sarunas par jaunu Moldovas un ES nolīgumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
