Enerģētikas hartas nolīgumam jākļūst par kopējās Eiropas ārpolitikas stūrakmeni enerģētikas jomā, atzīst Eiropas Parlaments trešdien pieņemtajā ziņojumā. Deputāti dokumentā atbalsta nodomu izveidot Augstā ierēdņa amatu ES darbības koordinācijai, aicina dažādot enerģijas avotus un palielināt energoefektivitāti, lai veicinātu ES drošību enerģētikas jomā.
"Līdzšinējā pieredze ir parādījusi, ka enerģētika var būt visai iedarbīgs politiskā spiediena līdzeklis. Vienīgais pretlīdzeklis tam ir kopīga politika un solidaritāte," debatēs norādīja Inese Vaidere (UEN). Attiecībās ar Krieviju ir svarīgi panākt, lai jaunā partnerības un sadarbības līgumā tiktu iestrādāti enerģētikas Hartas principi, un nepieciešams, lai Krievija Hartu ratificētu.

Pievēršoties pagājušajā nedēļā publiskotajam Eiropas Komisijas priekšlikumam par tirgus tālāko liberalizāciju, deputāte norādīja: "Diemžēl jau uzreiz tas sastapa atsevišķu dalībvalstu un Krievijas pretestību. Ir simptomātiski, ka pretestība nāk no tām valstīm, kur uzņēmumi nesenā pagātnē centušies gūt labumu no īpašu divpusējo attiecību veidošanas, ignorējot citu dalībvalstu tiesības un intereses, kā tas, piemēram, ir Ziemeļeiropas gāzes projekta gadījumā."

Ar 553 balsīm par, 103 pret, 27 atturoties, pieņemtajā ziņojumā Parlaments aicina ES Padomi un dalībvalstis veidot solidaritātes mehānismu, kas ļautu reaģēt ārkārtas situācijās — piegādes pārtraukumu, infrastruktūras bojājumu gadījumos. Deputāti rosina ar ES Padomes un Eiropas Komisijas piekrišanu iecelt Augsto ierēdni ārpolitikai enerģētikas jomā. Šāds postenis uzlabotu ES spēju aizstāvēt savas intereses sarunās ar ES ārējiem parteriem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!