Saskaņā ar direktīvu pierādītas vainas gadījumā darba devējam būs jāatmaksā iepriekšējā gadā saņemtais valsts atbalsts, soda nauda atkarībā no nodarbināto nelegālo imigrantu skaita un summas, ko darba devējs būtu maksājis nodokļos un nodevās tad, ja viņš darbiniekus būtu nodarbinājis likumīgi.
Attiecīgos gadījumos būs arī jāsedz izdevumi par imigrantu repatriāciju. Eiropas Parlaments panāca, ka nodarbinātajiem pašiem nebūs jāuzsāk procedūras darba neizmaksātās samaksas saņemšanai: tās būs jānodrošina valsts iestādēm.
EP arī vēlējās, lai dalībvalstis veiktu pasākumus, kas mudinātu nelegāli nodarbinātos iesniegt sūdzības par nelikumībām. Nelegālajiem imigrantiem, ja tie tiesu procedūrā sadarbosies, būs iespēja iegūt pagaidu uzturēšanās tiesības valstī.
Kriminālsodus paredzēts noteikt tiem darba devējiem, kas pārkāpumus atkārto, nodarbina lielu skaitu nelegālo imigrantu, ekspluatācijas gadījumos, kā arī tad, ja nodarbinātais ir cilvēktirdzniecības upuris vai nepilngadīgais.
Eiropas Savienībā ir nodarbināti 4,5 - 8 miljoni nelegālu imigrantu, īpaši tādās nozarēs kā celtniecība, lauksaimniecība, tūrisms un sabiedriskā ēdināšana.
Jaunās direktīvas mērķis ir apkarot nelegālo imigrāciju, veicinot likumīgus nodarbinātības ceļus. Direktīva veido daļu no plašāka imigrācijas pasākumu kopuma.
EP pagājušajā gadā pieņēma arī likumprojektus par nelegālo imigrantu izraidīšanu un tā saucamajām "zilajām kartēm" augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei.
Lai likumprojektu pieņemtu, Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm vēl jāpanāk vienošanās. Parlaments jau iepriekšējā plenārsēdē atbalstīja dokumenta redakciju, par ko bija neformāli vienojies ar dalībvalstu pārstāvjiem ES Padomē.
Pēc tam, kad direktīva būs oficiāli publicēta, dalībvalstīm tās prasības savos tiesību aktos būs jāievieš divu gadu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
