Parlaments prasa, lai atkritumu daudzuma samazināšanai tiktu noteikti saistoši mērķi. Atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem dalībvalstis "veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu rašanos līdz 2010. gadam, salīdzinot ar kopējo atkritumu rašanos 2008. gadā". Līdz 2020. gadam būs jāizstrādā tālāki mērķi.
Parlaments pieņēma grozījumu, kurā prasīts dalībvalstīm noteikt ražotāja atbildību, piemēram, pieņemot atkritumus atpakaļ, informējot patērētājus, par to cik lielā mērā produkts pārstrādājams, prasot izmantot materiālus, kas mazinātu atkritumu daudzumu, darītu tos mazāk kaitīgus, izveidojot iekārtas, kas ļautu produktus izmantot otrreiz, kā arī nodrošinātu produktu dalītu savākšanu.
Parlaments arī prasa direktīvā nepārprotami atsaukties uz "piesārņotājs maksā" principu: dalībvalstis nodrošina, ka ikviens atkritumu īpašnieks pats veic atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, vai uztic to citam uzņēmumam.
Atkritumu daudzums ES aug ar lielākiem tempiem nekā tās iekšzemes kopprodukts, uzsvērts Stratēģijā. Eiropas Savienība pārstrādā mazāk nekā trešdaļu atkritumu, un joprojām pārāk liels to daudzums nonāk atkritumu poligonos, lai gan to izmantošana ir starp videi visnelabvēlīgākajam apsaimniekošanas metodēm. Šobrīd ES sadzīves atkritumi tiek likvidēti, apglabājot poligonos (49%), sadedzinot (18%), pārstrādājot un kompostējot (33%).
Eiropas Savienība gadā rada 1,3 miljardus tonnas atkritumu, ap 40 miljoni tonnu no tiem ir bīstami. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem tas nozīmē 3,5 tonnas atkritumu gadā uz cilvēku. Šim skaitlim jāpievieno 700 miljoni tonnu, ko rada lauksaimniecība. Eiropas Ekonomiskās sadarbības organizācija prognozē — ja nekas netiks darīts, līdz 2020. gadam Eiropa radīs par 45% vairāk atkritumu nekā 1995. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
