Eiropas Parlaments iesaka Eiropas pasta nozari liberalizēt līdz 2010. gada 31. decembrim — par diviem gadiem vēlāk, nekā ierosinājusi Eiropas Komisija. Pilnīga liberalizācija nozīmē, ka jābeidz darboties valstu monopoliem, kas nodrošina sūtījumus svarā līdz 50 g. Tā ir pēdējā pasta pakalpojumu joma, kas ES nav pakļauta konkurencei. Liberalizācija tomēr būs jāpakļauj stingriem nosacījumiem.
Jaunās dalībvalstis un valstis, kur to prasa ģeogrāfiskie apstākļi (grūti pieejami apvidi, salas), kā arī mazās dalībvalstīs un valstīs ar nelielu iedzīvotāju skaitu liberalizāciju varēs atlikt uz diviem gadiem — līdz 2012. gada 31. decembrim, informē EP pārstāvniecībā Latvijā.

Šādu viedokli Eiropas Parlaments trešdien pauda, Eiropas Komisijas iesniegto direktīvas projektu izskatot pirmajā lasījumā. Ziņojumu Parlaments pieņēma ar 512 balsīm par, 155 pret, 13 atturoties. Grozītais teksts tagad nosūtīts izskatīšanai dalībvalstīm ES Padomē. "Mums ir bijuši monopoli ilgāk nekā 200 gadus," atbalstot liberalizācijas projektu, teica Markuss Ferbers (PPE-DE, DE), kam uzticēta Eiropas Parlamenta nostājas sagatavošana. "Monopoli nespēj atrisināt pasta pakalpojumu problēmas, ar kurām mums jāsaskaras šodien. Šīs problēmas var atrisināt tikai tad, ja ir godīga konkurence, kurā ņemti vērā darbinieku intereses un darba apstākļi." Roberts Zīle Nāciju Eiropas grupas vārdā izteica gandarījumu par to, ka Parlamentam izdevies ņemt vērā jauno dalībvalstu specifiku, pagarinot termiņu, kurā regulai jāstājas spēkā. Atzinīgi, pēc deputāta domām, vērtējama personu datu aizsardzības nosacījumu iekļaušana, ņemot vērā, ka dati turpmāk būs jānodod citiem tirgus dalībniekiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!