EP deputāti ziņojumā uzsver, ka pēdējo gadu laikā cīņa pret terorismu dažkārt kalpojusi par attaisnojumu, lai pazeminātu cilvēktiesību un pamatbrīvību standartus, jo īpaši privātuma tiesības. Dokumentā pievērsta uzmanība čigānu (romu) kopienas segregācijai, diskriminācijai pret viendzimuma pāriem, reģionālajām un mazākumtautību valodām, kā arī mazākumtautību tiesībām kopumā.
Uzstājoties debatēs, EP deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka norādīja, ka "nākotnē, sagatavojot šādus ziņojumus, mūsu mērķis būtu ne vien minēt problēmas, bet arī nosaukt vārdā dalībvalstis, kas pārkāpj noteiktas pamattiesības". Viņa uzsvēra, ka, atsakot iedzīvotājiem, kas valstī dzīvo ilgtermiņā, tiesības piedalīties valsts politiskajā dzīvē, "tiek apdraudēta sociālā un politiskā integrācija".
Savukārt Latvijas EP deputāte Inese Vaidere pauda viedokli, ka ziņojums, "cenšoties veidot universālu skatījumu, ir sanācis vienpusīgs un nelīdzsvarots". Deputātes skatījumā tajā nav ievērotas atšķirības dažādās valstīs. Arī "ieteikums katras minoritātes pārstāvjiem nodrošināt tiesības izglītoties un runāt dzimtajā valodā ir pretrunā ar pamattautas tiesībām savā valstī runāt savā valodā," norādīja deputāte.
Ziņojumā norādīts, ka "tiesības runāt un izglītību iegūt personas dzimtajā valodā ir viena no būtiskākajām pamattiesībām." Pievēršoties bezvalstnieku tiesībām, pausts viedoklis, ka "bezvalstnieki, kas dalībvalstīs dzīvo pastāvīgi, Eiropas Savienībā ir īpašā stāvoklī, dažās dalībvalstīs viņiem ir izvirzītas prasības, kas nav pamatotas vai patiešām nepieciešamas".
Ziņojumā pievērsta uzmanība arī ārvalstnieku un imigrantu integrācijas trūkumam, ksenofobijas un naida izpausmēm plašsaziņas līdzekļos, kā arī vārda brīvībai masu medijos.
EP šo ziņojumu pieņēma ar 410 balsi par, 261 pret, 67 atturoties. Šāda veida ziņojumi nav saistoši, tomēr tie pauž Eiropas Parlamenta kopējo oficiālo nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
