Eiropas Parlaments otrdien Strasbūrā noraidīja Baltijas un vairāku citu valstu ierosmi, lai Eiropas Savienībā (ES) par "īstu degvīnu" tiktu dēvēts tikai no tradicionālām izejvielām - graudiem, kartupeļiem un cukurbiešu melases - ražots degvīns.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vairākums eirodeputātu nobalsoja, ka par degvīnu var dēvēt no jebkurām lauksaimniecības izejvielām darinātu stipro alkoholisko dzērienu, ja tas ir atbilstoši marķēts.

Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Polijas eirodeputāti ilgstoši centušies panākt grozījumus plānotajā regulā par stipro alkoholisko dzērienu klasifikāciju un marķēšanu, kas prasītu šaurāku degvīna definīciju un ļautu kā degvīnu klasificēt vienīgi no graudiem, kartupeļiem un cukurbiešu melases iegūto, tomēr šis viedoklis neguva vairākuma atbalstu.

Tādējādi definīcija "degvīns" attieksies arī uz tādiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas izgatavoti ne tikai no tradicionālajām izejvielām, bet arī, piemēram, no vīnogām, citrusaugļiem vai cukurniedrēm. Šādas sastāvdaļas degvīna ražošanā tiek izmantotas Lielbritānijā, Francijā un Vācijā, kur izgatavo teju trešdaļu no ES saražotā degvīna.

Debatēs viskarstāk apspriestais jautājums bija tieši degvīna definīcija. Eiroparlamenta Vides komiteja bija ierosinājusi noteikt, ka par degvīnu uzskatāms tradicionāli - no graudiem, kartupeļiem un cukurbiešu melases - ražotais degvīns. Ja degvīns būtu izgatavots no citām izejvielām, tas marķējumā būtu jānorāda ar burtiem, kas nav mazāki par divām trešdaļām no nosaukumā "degvīns" lietotajiem.

Atbalstu baltiešiem, poļiem, somiem, zviedriem un dāņiem ir paudusi Eiropas Alkoholisko dzērienu ražotāju konfederācija, kura vēlas stingrāku degvīna definīciju, norādot, ka tas dos labumu patērētājiem un ražotājiem. Konfederācija pēc balsojuma Eiroparlamentā piedraudēja, ka iesniegs sūdzību un savus argumentus par labu šaurākai degvīna definīcijai Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ja tas būs nepieciešams.

Lielbritānijas pārstāvji iepriekš nodēvēja Baltijas un Ziemeļvalstu ierosmi par "protekcionisku un absolūtu nonsensu", savukārt Somijas plašsaziņas līdzekļos izskanējis, ka, ļaujot par degvīnu dēvēt no dažādām lauksaimniecības izejvielām ražotu degvīnu, tiekot lobēti lieli Francijas alkoholisko dzērienu ražotāji, kuri degvīnu ražo no vīnogām.

ES dalībvalstis par Eiroparlamenta atbalstīto regulas variantu balsos jūnija beigās.

Pašlaik ES nav noteikts, no kādām lauksaimniecības izejvielām ražoti dzērieni atzīstami par degvīnu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form