Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti pieņēmuši jaunus telekomunikāciju noteikumus, kas nosaka ES iekšzemes zvanu cenu griestus, mudina izbūvēt 5G tīklus un ieviest brīdināšanas sistēmu ārkārtas gadījumiem, informē EP pārstāvji.

EP trešdien apstiprināja jūnijā panāktās vienošanās ar ES Padomi par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa un par Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) pilnvaru paplašināšanu, kas ļaus nodrošināt labākus ātrgaitas savienojamības pakalpojumus, padarīs ES iekšzemes zvanus drošākus un lētākus, vienlaikus sniedzot telekomunikāciju operatoriem prognozējamību, kas nepieciešama investīcijām ātrdarbīga interneta infrastruktūrā.

Jau pērn tika atcelta papildus maksa par mobilo sakaru izmantošanu, atrodoties citā ES valstī. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem kā mobilo, tā arī fiksēto sakaru zvani uz citu ES valsti nedrīkstēs būs dārgāki par 19 centiem minūtē. Īsziņas nosūtīšana drīkstēs maksāt ne vairāk kā 6 centus. Cenu ierobežojums stāsies spēkā 2019. gada 15. maijā.

Jaunie noteikumi arī pasargās viedtālruņu lietotājus, nosakot stingrākas drošības prasības. Saskaņā ar tiem lietotāji mēnesi pēc līguma beigšanās varēs saglabāt savu tālruņa numuru, kā arī iegūs tiesības saņemt neizmantotas priekšapmaksas atmaksu līguma pārtraukšanas gadījumā. Tāpat lietotāji varēs saņemt kompensāciju, ja operatoru maiņa ieilgs.

Dalībvalstīm par pienākumu uzlikta arī 5G tīklu izbūve, līdz 2020. gadam nodrošinot 5G tīkla pieejamību vismaz vienā katras valsts pilsētā. Lai veicinātu ieguldījumus infrastruktūrā un 5G tīklu izbūvē, jaunie noteikumi nodrošināšot lielāku prognozējamību un atvieglos riska un izmaksu sadali starp operatoriem, norāda EP pārstāvji.

Tāpat visām valstīm būs jāievieš tā dēvētā atgriezeniskā 112 sistēma, kas ārkārtas situācijās ļaus ar īsziņu vai mobilās lietotnes starpniecību informēt iedzīvotājus attiecīgajā apvidū. Pēc direktīvas stāšanās spēkā dalībvalstīm būs 42 mēneši laika, lai īstenotu tās prasības.

Pēc tam, kad vienošanos būs apstiprinājusi arī ES Padome, dalībvalstīm būs divi gadi laika, lai direktīvas prasības pārņemtu savos likumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!